18. Dhammahadayavibhaṅgo

1. Sabbasaṅgāhikavāro

978. Kati khandhā, kati āyatanāni, kati dhātuyo, kati saccāni, kati indriyāni, kati hetū, kati āhārā, kati phassā, kati vedanā, kati saññā, kati cetanā, kati cittāni?

Pañcakkhandhā, dvādasāyatanāni, aṭṭhārasa dhātuyo, cattāri saccāni, bāvīsatindriyāni, nava hetū, cattāro āhārā, satta phassā, satta vedanā, satta saññā, satta cetanā, satta cittāni.

979. Tattha katame pañcakkhandhā? Rūpakkhandho, vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho, viññāṇakkhandho – ime vuccanti ‘‘pañcakkhandhā’’.

980. Tattha katamāni dvādasāyatanāni? Cakkhāyatanaṃ, rūpāyatanaṃ, sotāyatanaṃ, saddāyatanaṃ, ghānāyatanaṃ, gandhāyatanaṃ, jivhāyatanaṃ, rasāyatanaṃ, kāyāyatanaṃ, phoṭṭhabbāyatanaṃ, manāyatanaṃ, dhammāyatanaṃ – imāni vuccanti ‘‘dvādasāyatanāni’’.

981. Tattha katamā aṭṭhārasa dhātuyo? Cakkhudhātu, rūpadhātu, cakkhuviññāṇadhātu, sotadhātu, saddadhātu, sotaviññāṇadhātu, ghānadhātu , gandhadhātu, ghānaviññāṇadhātu, jivhādhātu, rasadhātu, jivhāviññāṇadhātu, kāyadhātu, phoṭṭhabbadhātu, kāyaviññāṇadhātu, manodhātu, dhammadhātu, manoviññāṇadhātu – imā vuccanti ‘‘aṭṭhārasa dhātuyo’’.

982. Tattha katamāni cattāri saccāni? Dukkhasaccaṃ, samudayasaccaṃ, nirodhasaccaṃ, maggasaccaṃ – imāni vuccanti ‘‘cattāri saccāni’’.

983. Tattha katamāni bāvīsatindriyāni? Cakkhundriyaṃ, sotindriyaṃ, ghānindriyaṃ, jivhindriyaṃ, kāyindriyaṃ, manindriyaṃ, itthindriyaṃ, purisindriyaṃ, jīvitindriyaṃ, sukhindriyaṃ, dukkhindriyaṃ, somanassindriyaṃ, domanassindriyaṃ, upekkhindriyaṃ , saddhindriyaṃ, vīriyindriyaṃ, satindriyaṃ, samādhindriyaṃ, paññindriyaṃ, anaññātaññassāmītindriyaṃ, aññindriyaṃ, aññātāvindriyaṃ – imāni vuccanti ‘‘bāvīsatindriyāni’’.

984. Tattha katame nava hetū? Tayo kusalahetū, tayo akusalahetū, tayo abyākatahetū.

Tattha katame tayo kusalahetū? Alobho kusalahetu, adoso kusalahetu, amoho kusalahetu – ime tayo kusalahetū.

Tattha katame tayo akusalahetū? Lobho akusalahetu, doso akusalahetu, moho akusalahetu – ime tayo akusalahetū.

Tattha katame tayo abyākatahetū? Kusalānaṃ vā dhammānaṃ vipākato kiriyābyākatesu vā dhammesu alobho, adoso, amoho – ime tayo abyākatahetū. Ime vuccanti ‘‘nava hetū’’.

985. Tattha katame cattāro āhārā? Kabaḷīkārāhāro [kabaḷiṃkāro āhāro (sī. syā.)], phassāhāro, manosañcetanāhāro , viññāṇāhāro – ime vuccanti ‘‘cattāro āhārā’’.

986. Tattha katame satta phassā? Cakkhusamphasso, sotasamphasso, ghānasamphasso, jivhāsamphasso, kāyasamphasso, manodhātusamphasso, manoviññāṇadhātusamphasso – ime vuccanti ‘‘satta phassā’’.

987. Tattha katamā satta vedanā? Cakkhusamphassajā vedanā, sotasamphassajā vedanā, ghānasamphassajā vedanā, jivhāsamphassajā vedanā, kāyasamphassajā vedanā, manodhātusamphassajā vedanā, manoviññāṇadhātusamphassajā vedanā – imā vuccanti ‘‘satta vedanā’’.



法心分别
1. 一切摄品
有几蕴、几处、几界、几谛、几根、几因、几食、几触、几受、几想、几思、几心?
五蕴、十二处、十八界、四谛、二十二根、九因、四食、七触、七受、七想、七思、七心。
其中什么是五蕴?色蕴、受蕴、想蕴、行蕴、识蕴 - 这些称为"五蕴"。
其中什么是十二处?眼处、色处、耳处、声处、鼻处、香处、舌处、味处、身处、触处、意处、法处 - 这些称为"十二处"。
其中什么是十八界?眼界、色界、眼识界、耳界、声界、耳识界、鼻界、香界、鼻识界、舌界、味界、舌识界、身界、触界、身识界、意界、法界、意识界 - 这些称为"十八界"。
其中什么是四谛?苦谛、集谛、灭谛、道谛 - 这些称为"四谛"。
其中什么是二十二根?眼根、耳根、鼻根、舌根、身根、意根、女根、男根、命根、乐根、苦根、喜根、忧根、舍根、信根、精进根、念根、定根、慧根、未知当知根、已知根、具知根 - 这些称为"二十二根"。
其中什么是九因?三善因、三不善因、三无记因。
其中什么是三善因?无贪善因、无瞋善因、无痴善因 - 这些是三善因。
其中什么是三不善因?贪不善因、瞋不善因、痴不善因 - 这些是三不善因。
其中什么是三无记因?善法的异熟或唯作无记法中的无贪、无瞋、无痴 - 这些是三无记因。这些称为"九因"。
其中什么是四食?段食、触食、意思食、识食 - 这些称为"四食"。
其中什么是七触?眼触、耳触、鼻触、舌触、身触、意界触、意识界触 - 这些称为"七触"。
其中什么是七受?眼触生受、耳触生受、鼻触生受、舌触生受、身触生受、意界触生受、意识界触生受 - 这些称为"七受"。

988. Tattha katamā satta saññā? Cakkhusamphassajā saññā, sotasamphassajā saññā, ghānasamphassajā saññā, jivhāsamphassajā saññā, kāyasamphassajā saññā, manodhātusamphassajā saññā, manoviññāṇadhātusamphassajā saññā – imā vuccanti ‘‘satta saññā’’.

989. Tattha katamā satta cetanā? Cakkhusamphassajā cetanā, sotasamphassajā cetanā, ghānasamphassajā cetanā, jivhāsamphassajā cetanā, kāyasamphassajā cetanā, manodhātusamphassajā cetanā, manoviññāṇadhātusamphassajā cetanā – imā vuccanti ‘‘satta cetanā’’.

990. Tattha katamāni satta cittāni? Cakkhuviññāṇaṃ, sotaviññāṇaṃ, ghānaviññāṇaṃ, jivhāviññāṇaṃ , kāyaviññāṇaṃ, manodhātu, manoviññāṇadhātu – imāni vuccanti ‘‘satta cittāni’’.

2. Uppattānuppattivāro

1. Kāmadhātu

991. Kāmadhātuyā kati khandhā, kati āyatanāni, kati dhātuyo, kati saccāni, kati indriyāni, kati hetū, kati āhārā, kati phassā, kati vedanā, kati saññā, kati cetanā, kati cittāni?

Kāmadhātuyā pañcakkhandhā, dvādasāyatanāni, aṭṭhārasa dhātuyo, tīṇi saccāni, bāvīsatindriyāni, nava hetū, cattāro āhārā, satta phassā, satta vedanā, satta saññā, satta cetanā, satta cittāni.



988. 其中什么是七想?眼触生想、耳触生想、鼻触生想、舌触生想、身触生想、意界触生想、意识界触生想 - 这些称为"七想"。
989. 其中什么是七思?眼触生思、耳触生思、鼻触生思、舌触生思、身触生思、意界触生思、意识界触生思 - 这些称为"七思"。
990. 其中什么是七心?眼识、耳识、鼻识、舌识、身识、意界、意识界 - 这些称为"七心"。
2. 生起不生起品
1. 欲界
991. 欲界有几蕴、几处、几界、几谛、几根、几因、几食、几触、几受、几想、几思、几心?
欲界有五蕴、十二处、十八界、三谛、二十二根、九因、四食、七触、七受、七想、七思、七心。

992. Tattha katame kāmadhātuyā pañcakkhandhā? Rūpakkhandho, vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho, viññāṇakkhandho – ime vuccanti ‘‘kāmadhātuyā pañcakkhandhā’’.

Tattha katamāni kāmadhātuyā dvādasāyatanāni? Cakkhāyatanaṃ, rūpāyatanaṃ , sotāyatanaṃ, saddāyatanaṃ, ghānāyatanaṃ, gandhāyatanaṃ, jivhāyatanaṃ, rasāyatanaṃ, kāyāyatanaṃ, phoṭṭhabbāyatanaṃ, manāyatanaṃ, dhammāyatanaṃ – imāni vuccanti ‘‘kāmadhātuyā dvādasāyatanāni’’.

Tattha katamā kāmadhātuyā aṭṭhārasa dhātuyo? Cakkhudhātu, rūpadhātu, cakkhuviññāṇadhātu, sotadhātu, saddadhātu, sotaviññāṇadhātu, ghānadhātu, gandhadhātu, ghānaviññāṇadhātu, jivhādhātu, rasadhātu, jivhāviññāṇadhātu, kāyadhātu, phoṭṭhabbadhātu, kāyaviññāṇadhātu, manodhātu, dhammadhātu , manoviññāṇadhātu – imā vuccanti ‘‘kāmadhātuyā aṭṭhārasa dhātuyo’’.

Tattha katamāni kāmadhātuyā tīṇi saccāni? Dukkhasaccaṃ, samudayasaccaṃ, maggasaccaṃ – imāni vuccanti ‘‘kāmadhātuyā tīṇi saccāni’’.

Tattha katamāni kāmadhātuyā bāvīsatindriyāni? Cakkhundriyaṃ, sotindriyaṃ…pe… aññātāvindriyaṃ – imāni vuccanti ‘‘kāmadhātuyā bāvīsatindriyāni’’.

Tattha katame kāmadhātuyā nava hetū? Tayo kusalahetū, tayo akusalahetū, tayo abyākatahetū…pe… ime vuccanti ‘‘kāmadhātuyā nava hetū’’.

Tattha katame kāmadhātuyā cattāro āhārā? Kabaḷīkārāhāro, phassāhāro, manosañcetanāhāro, viññāṇāhāro – ime vuccanti ‘‘kāmadhātuyā cattāro āhārā’’.

Tattha katame kāmadhātuyā satta phassā? Cakkhusamphasso sotasamphasso, ghānasamphasso, jivhāsamphasso, kāyasamphasso, manodhātusamphasso, manoviññāṇadhātusamphasso – ime vuccanti ‘‘kāmadhātuyā satta phassā’’.

Tattha katamā kāmadhātuyā satta vedanā? Cakkhusamphassajā vedanā, sotasamphassajā vedanā, ghānasamphassajā vedanā, jivhāsamphassajā vedanā, kāyasamphassajā vedanā, manodhātusamphassajā vedanā, manoviññāṇadhātusamphassajā vedanā – imā vuccatti ‘‘kāmadhātuyā satta vedanā’’.

Tattha katamā kāmadhātuyā satta saññā? Cakkhusamphassajā saññā, sotasamphassajā saññā, ghānasamphassajā saññā, jivhāsamphassajā saññā, kāyasamphassajā saññā, manodhātusamphassajā saññā, manoviññāṇadhātusamphassajā saññā – imā vuccanti ‘‘kāmadhātuyā satta saññā’’.

Tattha katamā kāmadhātuyā satta cetanā? Cakkhusamphassajā cetanā, sotasamphassajā cetanā, ghānasamphassajā cetanā, jivhāsamphassajā cetanā, kāyasamphassajā cetanā, manodhātusamphassajā cetanā, manoviññāṇadhātusamphassajā cetanā – imā vuccanti ‘‘kāmadhātuyā satta cetanā’’.

Tattha katamāni kāmadhātuyā satta cittāni? Cakkhuviññāṇaṃ, sotaviññāṇaṃ, ghānaviññāṇaṃ, jivhāviññāṇaṃ, kāyaviññāṇaṃ, manodhātu, manoviññāṇadhātu – imāni vuccanti ‘‘kāmadhātuyā satta cittāni’’.

2. Rūpadhātu

993. Rūpadhātuyā kati khandhā, kati āyatanā, kati dhātuyo, kati saccāni, kati indriyāni…pe… kati cittāni?

Rūpadhātuyā pañcakkhandhā, cha āyatanāni, nava dhātuyo, tīṇi saccāni , cuddasindriyāni, aṭṭha hetū, tayo āhārā, cattāro phassā, catasso vedanā, catasso saññā, catasso cetanā, cattāri cittāni.



992. 其中什么是欲界的五蕴?色蕴、受蕴、想蕴、行蕴、识蕴 - 这些称为"欲界的五蕴"。
其中什么是欲界的十二处?眼处、色处、耳处、声处、鼻处、香处、舌处、味处、身处、触处、意处、法处 - 这些称为"欲界的十二处"。
其中什么是欲界的十八界?眼界、色界、眼识界、耳界、声界、耳识界、鼻界、香界、鼻识界、舌界、味界、舌识界、身界、触界、身识界、意界、法界、意识界 - 这些称为"欲界的十八界"。
其中什么是欲界的三谛?苦谛、集谛、道谛 - 这些称为"欲界的三谛"。
其中什么是欲界的二十二根?眼根、耳根……具知根 - 这些称为"欲界的二十二根"。
其中什么是欲界的九因?三善因、三不善因、三无记因……这些称为"欲界的九因"。
其中什么是欲界的四食?段食、触食、意思食、识食 - 这些称为"欲界的四食"。
其中什么是欲界的七触?眼触、耳触、鼻触、舌触、身触、意界触、意识界触 - 这些称为"欲界的七触"。
其中什么是欲界的七受?眼触生受、耳触生受、鼻触生受、舌触生受、身触生受、意界触生受、意识界触生受 - 这些称为"欲界的七受"。
其中什么是欲界的七想?眼触生想、耳触生想、鼻触生想、舌触生想、身触生想、意界触生想、意识界触生想 - 这些称为"欲界的七想"。
其中什么是欲界的七思?眼触生思、耳触生思、鼻触生思、舌触生思、身触生思、意界触生思、意识界触生思 - 这些称为"欲界的七思"。
其中什么是欲界的七心?眼识、耳识、鼻识、舌识、身识、意界、意识界 - 这些称为"欲界的七心"。
2. 色界
993. 色界有几蕴、几处、几界、几谛、几根……几心?
色界有五蕴、六处、九界、三谛、十四根、八因、三食、四触、四受、四想、四思、四心。

994. Tattha katame rūpadhātuyā pañcakkhandhā? Rūpakkhandho, vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho, viññāṇakkhandho – ime vuccanti ‘‘rūpadhātuyā pañcakkhandhā’’.

Tattha katamāni rūpadhātuyā cha āyatanāni? Cakkhāyatanaṃ, rūpāyatanaṃ, sotāyatanaṃ, saddāyatanaṃ, manāyatanaṃ, dhammāyatanaṃ – imāni vuccanti ‘‘rūpadhātuyā cha āyatanāni’’.

Tattha katamā rūpadhātuyā nava dhātuyo? Cakkhudhātu, rūpadhātu, cakkhuviññāṇadhātu, sotadhātu, saddadhātu, sotaviññāṇadhātu, manodhātu, dhammadhātu, manoviññāṇadhātu – imā vuccanti ‘‘rūpadhātuyā nava dhātuyo’’.

Tattha katamāni rūpadhātuyā tīṇi saccāni? Dukkhasaccaṃ, samudayasaccaṃ, maggasaccaṃ – imāni vuccanti ‘‘rūpadhātuyā tīṇi saccāni’’.

Tattha katamāni rūpadhātuyā cuddasindriyāni? Cakkhundriyaṃ, sotindriyaṃ, manindriyaṃ, jīvitindriyaṃ, somanassindriyaṃ , upekkhindriyaṃ, saddhindriyaṃ, vīriyindriyaṃ, satindriyaṃ, samādhindriyaṃ, paññindriyaṃ, anaññātaññassāmītindriyaṃ, aññindriyaṃ, aññātāvindriyaṃ – imāni vuccanti ‘‘rūpadhātuyā cuddasindriyāni’’.

Tattha katame rūpadhātuyā aṭṭha hetū? Tayo kusalahetū, dve akusalahetū, tayo abyākatahetū.

Tattha katame tayo kusalahetū? Alobho kusalahetu, adoso kusalahetu, amoho kusalahetu – ime tayo kusalahetū.

Tattha katame dve akusalahetū? Lobho akusalahetu, moho akusalahetu – ime dve akusalahetū.

Tattha katame tayo abyākatahetū? Kusalānaṃ vā dhammānaṃ vipākato kiriyābyākatesu vā dhammesu alobho, adoso, amoho – ime tayo abyākatahetū. Ime vuccanti rūpadhātuyā aṭṭha hetū.

Tattha katame rūpadhātuyā tayo āhārā? Phassāhāro, manosañcetanāhāro, viññāṇāhāro – ime vuccanti ‘‘rūpadhātuyā tayo āhārā’’.

Tattha katame rūpadhātuyā cattāro phassā? Cakkhusamphasso, sotasamphasso, manodhātusamphasso, manoviññāṇadhātusamphasso – ime vuccanti ‘‘rūpadhātuyā cattāro phassā’’.

Tattha katamā rūpadhātuyā catasso vedanā…pe… catasso saññā…pe… catasso cetanā…pe… cattāri cittāni? Cakkhuviññāṇaṃ, sotaviññāṇaṃ, manodhātu, manoviññāṇadhātu – imāni vuccanti ‘‘rūpadhātuyā cattāri cittāni’’.

3. Arūpadhātu

995. Arūpadhātuyā kati khandhā…pe… kati cittāni?

Arūpadhātuyā cattāro khandhā, dve āyatanāni, dve dhātuyo, tīṇi saccāni, ekādasindriyāni , aṭṭha hetū, tayo āhārā, eko phasso, ekā vedanā, ekā saññā, ekā cetanā, ekaṃ cittaṃ.



994. 其中什么是色界的五蕴?色蕴、受蕴、想蕴、行蕴、识蕴 - 这些称为"色界的五蕴"。
其中什么是色界的六处?眼处、色处、耳处、声处、意处、法处 - 这些称为"色界的六处"。
其中什么是色界的九界?眼界、色界、眼识界、耳界、声界、耳识界、意界、法界、意识界 - 这些称为"色界的九界"。
其中什么是色界的三谛?苦谛、集谛、道谛 - 这些称为"色界的三谛"。
其中什么是色界的十四根?眼根、耳根、意根、命根、喜根、舍根、信根、精进根、念根、定根、慧根、未知当知根、已知根、具知根 - 这些称为"色界的十四根"。
其中什么是色界的八因?三善因、二不善因、三无记因。
其中什么是三善因?无贪善因、无瞋善因、无痴善因 - 这些是三善因。
其中什么是二不善因?贪不善因、痴不善因 - 这些是二不善因。
其中什么是三无记因?善法的异熟或唯作无记法中的无贪、无瞋、无痴 - 这些是三无记因。这些称为色界的八因。
其中什么是色界的三食?触食、意思食、识食 - 这些称为"色界的三食"。
其中什么是色界的四触?眼触、耳触、意界触、意识界触 - 这些称为"色界的四触"。
其中什么是色界的四受……四想……四思……四心?眼识、耳识、意界、意识界 - 这些称为"色界的四心"。
3. 无色界
995. 无色界有几蕴……几心?
无色界有四蕴、二处、二界、三谛、十一根、八因、三食、一触、一受、一想、一思、一心。

996. Tattha katame arūpadhātuyā cattāro khandhā? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho, viññāṇakkhandho – ime vuccanti ‘‘arūpadhātuyā cattāro khandhā’’.

Tattha katamāni arūpadhātuyā dve āyatanāni? Manāyatanaṃ, dhammāyatanaṃ – imāni vuccanti ‘‘arūpadhātuyā dve āyatanāni’’.

Tattha katamā arūpadhātuyā dve dhātuyo? Manoviññāṇadhātu , dhammadhātu – imā vuccanti ‘‘arūpadhātuyā dve dhātuyo’’.

Tattha katamāni arūpadhātuyā tīṇi saccāni? Dukkhasaccaṃ, samudayasaccaṃ, maggasaccaṃ – imāni vuccanti ‘‘arūpadhātuyā tīṇi saccāni’’.

Tattha katamāni arūpadhātuyā ekādasindriyāni? Manindriyaṃ, jīvitindriyaṃ, somanassindriyaṃ, upekkhindriyaṃ, saddhindriyaṃ, vīriyindriyaṃ, satindriyaṃ, samādhindriyaṃ, paññindriyaṃ, aññindriyaṃ, aññātāvindriyaṃ – imāni vuccanti ‘‘arūpadhātuyā ekādasindriyāni’’.

Tattha katame arūpadhātuyā aṭṭha hetū? Tayo kusalahetū, dve akusalahetū, tayo abyākatahetū…pe… ime vuccanti ‘‘arūpadhātuyā aṭṭha hetū’’.

Tattha katame arūpadhātuyā tayo āhārā? Phassāhāro, manosañcetanāhāro, viññāṇāhāro – ime vuccanti ‘‘arūpadhātuyā tayo āhārā’’.

Tattha katamo arūpadhātuyā eko phasso? Manoviññāṇadhātusamphasso – ayaṃ vuccati ‘‘arūpadhātuyā eko phasso’’.

Tattha katamā arūpadhātuyā ekā vedanā…pe… ekā saññā…pe… ekā cetanā…pe… ekaṃ cittaṃ? Manoviññāṇadhātu – idaṃ vuccati ‘‘arūpadhātuyā ekaṃ cittaṃ’’.

4. Apariyāpannaṃ

997. Apariyāpanne kati khandhā…pe… kati cittāni?

Apariyāpanne cattāro khandhā, dve āyatanāni, dve dhātuyo, dve saccāni, dvādasindriyāni, cha hetū, tayo āhārā, eko phasso, ekā vedanā, ekā saññā, ekā cetanā, ekaṃ cittaṃ.



996. 其中什么是无色界的四蕴?受蕴、想蕴、行蕴、识蕴 - 这些称为"无色界的四蕴"。
其中什么是无色界的二处?意处、法处 - 这些称为"无色界的二处"。
其中什么是无色界的二界?意识界、法界 - 这些称为"无色界的二界"。
其中什么是无色界的三谛?苦谛、集谛、道谛 - 这些称为"无色界的三谛"。
其中什么是无色界的十一根?意根、命根、喜根、舍根、信根、精进根、念根、定根、慧根、已知根、具知根 - 这些称为"无色界的十一根"。
其中什么是无色界的八因?三善因、二不善因、三无记因……这些称为"无色界的八因"。
其中什么是无色界的三食?触食、意思食、识食 - 这些称为"无色界的三食"。
其中什么是无色界的一触?意识界触 - 这称为"无色界的一触"。
其中什么是无色界的一受……一想……一思……一心?意识界 - 这称为"无色界的一心"。
4. 出世间
997. 出世间有几蕴……几心?
出世间有四蕴、二处、二界、二谛、十二根、六因、三食、一触、一受、一想、一思、一心。

998. Tattha katame apariyāpanne cattāro khandhā? Vedanākkhandho, saññākkhandho , saṅkhārakkhandho, viññāṇakkhandho – ime vuccanti ‘‘apariyāpanne cattāro khandhā’’.

Tattha katamāni apariyāpanne dve āyatanāni? Manāyatanaṃ, dhammāyatanaṃ – imāni vuccanti ‘‘apariyāpanne dve āyatanāni’’.

Tattha katamā apariyāpanne dve dhātuyo? Manoviññāṇadhātu, dhammadhātu – imā vuccanti ‘‘apariyāpanne dve dhātuyo’’.

Tattha katamāni apariyāpanne dve saccāni? Maggasaccaṃ, nirodhasaccaṃ – imāni vuccanti ‘‘apariyāpanne dve saccāni’’.

Tattha katamāni apariyāpanne dvādasindriyāni? Manindriyaṃ, jīvitindriyaṃ, somanassindriyaṃ, upekkhindriyaṃ, saddhindriyaṃ, vīriyindriyaṃ, satindriyaṃ, samādhindriyaṃ, paññindriyaṃ, anaññātaññassāmītindriyaṃ, aññindriyaṃ, aññātāvindriyaṃ – imāni vuccanti ‘‘apariyāpanne dvādasindriyāni’’.

Tattha katame apariyāpanne cha hetū? Tayo kusalahetū, tayo abyākatahetū.

Tattha katame tayo kusalahetū? Alobho kusalahetu, adoso kusalahetu, amoho kusalahetu – ime tayo kusalahetū.

Tattha katame tayo abyākatahetū? Kusalānaṃ dhammānaṃ vipākato alobho, adoso, amoho – ime tayo abyākatahetū. Ime vuccanti ‘‘apariyāpanne cha hetū’’.

Tattha katame apariyāpanne tayo āhārā? Phassāhāro, manosañcetanāhāro, viññāṇāhāro – ime vuccanti ‘‘apariyāpanne tayo āhārā’’.

Tattha katamo apariyāpanne eko phasso? Manoviññāṇadhātusamphasso – ayaṃ vuccati ‘‘apariyāpanne eko phasso’’.

Tattha katamā apariyāpanne ekā vedanā…pe… ekā saññā…pe… ekā cetanā…pe… ekaṃ cittaṃ? Manoviññāṇadhātu – idaṃ vuccati ‘‘apariyāpanne ekaṃ cittaṃ’’.

3. Pariyāpannāpariyāpannavāro

1. Kāmadhātu

999. Pañcannaṃ khandhānaṃ kati kāmadhātupariyāpannā, kati na kāmadhātupariyāpannā…pe… sattannaṃ cittānaṃ kati kāmadhātupariyāpannā, kati na kāmadhātupariyāpannā?

1000. Rūpakkhandho kāmadhātupariyāpanno; cattāro khandhā siyā kāmadhātupariyāpannā, siyā na kāmadhātupariyāpannā.

Dasāyatanā kāmadhātupariyāpannā; dve āyatanā siyā kāmadhātupariyāpannā, siyā na kāmadhātupariyāpannā.

Soḷasa dhātuyo kāmadhātupariyāpannā; dve dhātuyo siyā kāmadhātupariyāpannā, siyā na kāmadhātupariyāpannā.

Samudayasaccaṃ kāmadhātupariyāpannaṃ; dve saccā na kāmadhātupariyāpannā; dukkhasaccaṃ siyā kāmadhātupariyāpannaṃ, siyā na kāmadhātupariyāpannaṃ.

Dasindriyā kāmadhātupariyāpannā; tīṇindriyā na kāmadhātupariyāpannā; navindriyā siyā kāmadhātupariyāpannā, siyā na kāmadhātupariyāpannā.

Tayo akusalahetū kāmadhātupariyāpannā; cha hetū siyā kāmadhātupariyāpannā, siyā na kāmadhātupariyāpannā.

Kabaḷīkāro āhāro kāmadhātupariyāpanno; tayo āhārā siyā kāmadhātupariyāpannā, siyā na kāmadhātupariyāpannā.

Cha phassā kāmadhātupariyāpannā; manoviññāṇadhātusamphasso siyā kāmadhātu pariyāpanno, siyā na kāmadhātupariyāpanno.

Cha vedanā…pe… cha saññā… cha cetanā… cha cittā kāmadhātupariyāpannā; manoviññāṇadhātu siyā kāmadhātupariyāpannā, siyā na kāmadhātupariyāpannā.

2. Rūpadhātu



998. 其中什么是出世间的四蕴?受蕴、想蕴、行蕴、识蕴 - 这些称为"出世间的四蕴"。
其中什么是出世间的二处?意处、法处 - 这些称为"出世间的二处"。
其中什么是出世间的二界?意识界、法界 - 这些称为"出世间的二界"。
其中什么是出世间的二谛?道谛、灭谛 - 这些称为"出世间的二谛"。
其中什么是出世间的十二根?意根、命根、喜根、舍根、信根、精进根、念根、定根、慧根、未知当知根、已知根、具知根 - 这些称为"出世间的十二根"。
其中什么是出世间的六因?三善因、三无记因。
其中什么是三善因?无贪善因、无瞋善因、无痴善因 - 这些是三善因。
其中什么是三无记因?善法的异熟中的无贪、无瞋、无痴 - 这些是三无记因。这些称为"出世间的六因"。
其中什么是出世间的三食?触食、意思食、识食 - 这些称为"出世间的三食"。
其中什么是出世间的一触?意识界触 - 这称为"出世间的一触"。
其中什么是出世间的一受……一想……一思……一心?意识界 - 这称为"出世间的一心"。
3. 世间出世间品
1. 欲界
999. 五蕴中有几属于欲界,有几不属于欲界……七心中有几属于欲界,有几不属于欲界?
1000. 色蕴属于欲界;四蕴或属于欲界,或不属于欲界。
十处属于欲界;两处或属于欲界,或不属于欲界。
十六界属于欲界;两界或属于欲界,或不属于欲界。
集谛属于欲界;两谛不属于欲界;苦谛或属于欲界,或不属于欲界。
十根属于欲界;三根不属于欲界;九根或属于欲界,或不属于欲界。
三不善因属于欲界;六因或属于欲界,或不属于欲界。
段食属于欲界;三食或属于欲界,或不属于欲界。
六触属于欲界;意识界触或属于欲界,或不属于欲界。
六受……六想……六思……六心属于欲界;意识界或属于欲界,或不属于欲界。
2. 色界

1001. Pañcannaṃ khandhānaṃ kati rūpadhātupariyāpannā, kati na rūpadhātupariyāpannā …pe… sattannaṃ cittānaṃ kati rūpadhātupariyāpannā, kati na rūpadhātupariyāpannā?

1002. Rūpakkhandho na rūpadhātupariyāpanno; cattāro khandhā siyā rūpadhātupariyāpannā, siyā na rūpadhātupariyāpannā.

Dasāyatanā na rūpadhātupariyāpannā; dve āyatanā siyā rūpadhātupariyāpannā, siyā na rūpadhātupariyāpannā.

Soḷasa dhātuyo na rūpadhātupariyāpannā; dve dhātuyo siyā rūpadhātupariyāpannā, siyā na rūpadhātupariyāpannā.

Tīṇi saccāni na rūpadhātupariyāpannā; dukkhasaccaṃ siyā rūpadhātupariyāpannaṃ, siyā na rūpadhātupariyāpannaṃ.

Terasindriyā na rūpadhātupariyāpannā; navindriyā siyā rūpadhātupariyāpannā, siyā na rūpadhātupariyāpannā.

Tayo akusalahetū na rūpadhātupariyāpannā; cha hetū siyā rūpadhātupariyāpannā, siyā na rūpadhātupariyāpannā.

Kabaḷīkāro āhāro na rūpadhātupariyāpanno; tayo āhārā siyā rūpadhātupariyāpannā, siyā na rūpadhātupariyāpannā.

Cha phassā na rūpadhātupariyāpannā; manoviññāṇadhātusamphasso siyā rūpadhātupariyāpanno, siyā na rūpadhātupariyāpanno.

Cha vedanā…pe… cha saññā… cha cetanā… cha cittā na rūpadhātupariyāpannā; manoviññāṇadhātu siyā rūpadhātupariyāpannā, siyā na rūpadhātupariyāpannā.

3. Arūpadhātu

1003. Pañcannaṃ khandhānaṃ kati arūpadhātupariyāpannā, kati na arūpadhātupariyāpannā…pe… sattannaṃ cittānaṃ kati arūpadhātupariyāpannā, kati na arūpadhātupariyāpannā?

1004. Rūpakkhandho na arūpadhātupariyāpanno; cattāro khandhā siyā arūpadhātupariyāpannā, siyā na arūpadhātupariyāpannā.

Dasāyatanā na arūpadhātupariyāpannā; dve āyatanā siyā arūpadhātupariyāpannā, siyā na arūpadhātupariyāpannā.

Soḷasa dhātuyo na arūpadhātupariyāpannā; dve dhātuyo siyā arūpadhātupariyāpannā, siyā na arūpadhātupariyāpannā.

Tīṇi saccāni na arūpadhātupariyāpannāni.

Dukkhasaccaṃ siyā arūpadhātupariyāpannaṃ, siyā na arūpadhātupariyāpannaṃ.

Cuddasindriyā na arūpadhātupariyāpannā; aṭṭhindriyā siyā arūpadhātupariyāpannā, siyā na arūpadhātupariyāpannā.

Tayo akusalahetū na arūpadhātupariyāpannā; cha hetū siyā arūpadhātupariyāpannā, siyā na arūpadhātupariyāpannā.

Kabaḷīkāro āhāro na arūpadhātupariyāpanno; tayo āhārā siyā arūpadhātupariyāpannā, siyā na arūpadhātupariyāpannā.

Cha phassā na arūpadhātupariyāpannā; manoviññāṇadhātusamphasso siyā arūpadhātupariyāpanno, siyā na arūpadhātupariyāpanno.

Cha vedanā…pe… cha saññā … cha cetanā… cha cittā na arūpadhātupariyāpannā; manoviññāṇadhātu siyā arūpadhātupariyāpannā, siyā na arūpadhātupariyāpannā.

4. Pariyāpannāpariyāpannaṃ

1005. Pañcannaṃ khandhānaṃ kati pariyāpannā, kati apariyāpannā…pe… sattannaṃ cittānaṃ kati pariyāpannā, kati apariyāpannā?



1001. 五蕴中有几属于色界，有几不属于色界……七心中有几属于色界，有几不属于色界？
1002. 色蕴不属于色界;四蕴或属于色界，或不属于色界。
十处不属于色界;两处或属于色界，或不属于色界。
十六界不属于色界;两界或属于色界，或不属于色界。
三谛不属于色界;苦谛或属于色界，或不属于色界。
十三根不属于色界;九根或属于色界，或不属于色界。
三不善因不属于色界;六因或属于色界，或不属于色界。
段食不属于色界;三食或属于色界，或不属于色界。
六触不属于色界;意识界触或属于色界，或不属于色界。
六受……六想……六思……六心不属于色界;意识界或属于色界，或不属于色界。
3. 无色界
1003. 五蕴中有几属于无色界，有几不属于无色界……七心中有几属于无色界，有几不属于无色界？
1004. 色蕴不属于无色界;四蕴或属于无色界，或不属于无色界。
十处不属于无色界;两处或属于无色界，或不属于无色界。
十六界不属于无色界;两界或属于无色界，或不属于无色界。
三谛不属于无色界;苦谛或属于无色界，或不属于无色界。
十四根不属于无色界;八根或属于无色界，或不属于无色界。
三不善因不属于无色界;六因或属于无色界，或不属于无色界。
段食不属于无色界;三食或属于无色界，或不属于无色界。
六触不属于无色界;意识界触或属于无色界，或不属于无色界。
六受……六想……六思……六心不属于无色界;意识界或属于无色界，或不属于无色界。
4. 有限与无限
1005. 五蕴中有几属于有限，有几不属于有限……七心中有几属于有限，有几不属于有限？

1006. Rūpakkhandho pariyāpanno; cattāro khandhā siyā pariyāpannā, siyā apariyāpannā.

Dasāyatanā pariyāpannā; dve āyatanā siyā pariyāpannā, siyā apariyāpannā.

Soḷasa dhātuyo pariyāpannā; dve dhātuyo siyā pariyāpannā, siyā apariyāpannā.

Dve saccā pariyāpannā; dve saccā apariyāpannā.

Dasindriyā pariyāpannā, tīṇindriyā apariyāpannā; navindriyā siyā pariyāpannā, siyā apariyāpannā.

Tayo akusalahetū pariyāpannā; cha hetū siyā pariyāpannā, siyā apariyāpannā.

Kabaḷīkāro āhāro pariyāpanno; tayo āhārā siyā pariyāpannā, siyā apariyāpannā.

Cha phassā pariyāpannā; manoviññāṇadhātusamphasso siyā pariyāpanno, siyā apariyāpanno.

Cha vedanā…pe… cha saññā… cha cetanā… cha cittā pariyāpannā; manoviññāṇadhātu siyā pariyāpannā, siyā apariyāpannā.

4. Dhammadassanavāro

1. Kāmadhātu

1007. Kāmadhātuyā upapattikkhaṇe kati khandhā pātubhavanti…pe… kati cittāni pātubhavanti?

Kāmadhātuyā upapattikkhaṇe sabbesaṃ pañcakkhandhā pātubhavanti; kassaci ekādasāyatanāni pātubhavanti; kassaci dasāyatanāni pātubhavanti; kassaci aparāni dasāyatanāni pātubhavanti; kassaci navāyatanāni pātubhavanti; kassaci sattāyatanāni pātubhavanti; kassaci ekādasa dhātuyo pātubhavanti; kassaci dasa dhātuyo pātubhavanti; kassaci aparā dasa dhātuyo pātubhavanti; kassaci nava dhātuyo pātubhavanti; kassaci satta dhātuyo pātubhavanti; sabbesaṃ ekaṃ saccaṃ pātubhavati; kassaci cuddasindriyāni pātubhavanti; kassaci terasindriyāni pātubhavanti; kassaci aparāni terasindriyāni pātubhavanti; kassaci dvādasindriyāni pātubhavanti; kassaci dasindriyāni pātubhavanti; kassaci navindriyāni pātubhavanti; kassaci aparāni navindriyāni pātubhavanti; kassaci aṭṭhindriyāni pātubhavanti; kassaci aparāni aṭṭhindriyāni pātubhavanti; kassaci sattindriyāni pātubhavanti; kassaci pañcindriyāni pātubhavanti; kassaci cattārindriyāni pātubhavanti; kassaci tayo hetū pātubhavanti; kassaci dve hetū pātubhavanti; kassaci [keci (syā.)] ahetukā pātubhavanti ; sabbesaṃ cattāro āhārā pātubhavanti; sabbesaṃ eko phasso pātubhavati; sabbesaṃ ekā vedanā… ekā saññā… ekā cetanā… ekaṃ cittaṃ pātubhavati.

1008. Kāmadhātuyā upapattikkhaṇe sabbesaṃ katame pañcakkhandhā pātubhavanti? Rūpakkhandho…pe… viññāṇakkhandho – kāmadhātuyā upapattikkhaṇe sabbesaṃ ime pañcakkhandhā pātubhavanti.



1006. 色蕴属于;四蕴或属于，或不属于。
十处属于;两处或属于，或不属于。
十六界属于;两界或属于，或不属于。
两谛属于;两谛不属于。
十根属于，三根不属于;九根或属于，或不属于。
三不善因属于;六因或属于，或不属于。
段食属于;三食或属于，或不属于。
六触属于;意识界触或属于，或不属于。
六受……六想……六思……六心属于;意识界或属于，或不属于。
4. 法的见解品
1. 欲界
1007. 欲界的投生瞬间有几蕴出现……有几心出现？
欲界的投生瞬间所有五蕴出现;有些出现十一处;有些出现十处;有些出现其他十处;有些出现九处;有些出现七处;有些出现十一界;有些出现十界;有些出现其他十界;有些出现九界;有些出现七界;所有人出现一个真理;有些出现十四根;有些出现十三根;有些出现其他十三根;有些出现十二根;有些出现十根;有些出现九根;有些出现其他九根;有些出现八根;有些出现其他八根;有些出现七根;有些出现五根;有些出现四根;有些出现三因;有些出现二因;有些出现无因;所有人出现四种食;所有人出现一个触;所有人出现一个受……一个想……一个思……一个心。
1008. 欲界的投生瞬间所有人中哪些五蕴出现？色蕴……识蕴 - 欲界的投生瞬间所有这些五蕴出现。

1009. Kāmadhātuyā upapattikkhaṇe kassa ekādasāyatanāni pātubhavanti? Kāmāvacarānaṃ devānaṃ, paṭhamakappikānaṃ manussānaṃ, opapātikānaṃ petānaṃ, opapātikānaṃ asurānaṃ, opapātikānaṃ tiracchānagatānaṃ, nerayikānaṃ paripuṇṇāyatanānaṃ upapattikkhaṇe ekādasāyatanāni pātubhavanti – cakkhāyatanaṃ, rūpāyatanaṃ, sotāyatanaṃ, ghānāyatanaṃ, gandhāyatanaṃ, jivhāyatanaṃ, rasāyatanaṃ, kāyāyatanaṃ, phoṭṭhabbāyatanaṃ, manāyatanaṃ, dhammāyatanaṃ. Kāmadhātuyā upapattikkhaṇe etesaṃ imāni ekādasāyatanāni pātubhavanti.

Kāmadhātuyā upapattikkhaṇe kassa dasāyatanāni pātubhavanti? Opapātikānaṃ petānaṃ, opapātikānaṃ asurānaṃ, opapātikānaṃ tiracchānagatānaṃ nerayikānaṃ, jaccandhānaṃ upapattikkhaṇe dasāyatanāni pātubhavanti – rūpāyatanaṃ, sotāyatanaṃ, ghānāyatanaṃ, gandhāyatanaṃ, jivhāyatanaṃ, rasāyatanaṃ , kāyāyatanaṃ, phoṭṭhabbāyatanaṃ, manāyatanaṃ, dhammāyatanaṃ. Kāmadhātuyā upapattikkhaṇe etesaṃ imāni dasāyatanāni pātubhavanti.

Kāmadhātuyā upapattikkhaṇe kassa aparāni dasāyatanāni pātubhavanti? Opapātikānaṃ petānaṃ, opapātikānaṃ asurānaṃ, opapātikānaṃ tiracchānagatānaṃ nerayikānaṃ, jaccabadhirānaṃ upapattikkhaṇe dasāyatanāni pātubhavanti – cakkhāyatanaṃ, rūpāyatanaṃ, ghānāyatanaṃ, gandhāyatanaṃ, jivhāyatanaṃ, rasāyatanaṃ, kāyāyatanaṃ, phoṭṭhabbāyatanaṃ, manāyatanaṃ, dhammāyatanaṃ. Kāmadhātuyā upapattikkhaṇe etesaṃ imāni dasāyatanāni pātubhavanti.

Kāmadhātuyā upapattikkhaṇe kassa navāyatanāni pātubhavanti? Opapātikānaṃ petānaṃ, opapātikānaṃ asurānaṃ, opapātikānaṃ tiracchānagatānaṃ nerayikānaṃ, jaccandhabadhirānaṃ upapattikkhaṇe navāyatanāni pātubhavanti – rūpāyatanaṃ, ghānāyatanaṃ, gandhāyatanaṃ, jivhāyatanaṃ, rasāyatanaṃ, kāyāyatanaṃ, phoṭṭhabbāyatanaṃ, manāyatanaṃ, dhammāyatanaṃ. Kāmadhātuyā upapattikkhaṇe etesaṃ imāni navāyatanāni pātubhavanti.

Kāmadhātuyā upapattikkhaṇe kassa sattāyatanāni pātubhavanti? Gabbhaseyyakānaṃ sattānaṃ upapattikkhaṇe sattāyatanāni pātubhavanti – rūpāyatanaṃ, gandhāyatanaṃ, rasāyatanaṃ, kāyāyatanaṃ, phoṭṭhabbāyatanaṃ, manāyatanaṃ, dhammāyatanaṃ. Kāmadhātuyā upapattikkhaṇe etesaṃ imāni sattāyatanāni pātubhavanti.



1009. 欲界的投生瞬间谁出现十一处?欲界天人、第一劫人类、化生鬼、化生阿修罗、化生畜生、地狱众生具足诸处者的投生瞬间出现十一处 - 眼处、色处、耳处、鼻处、香处、舌处、味处、身处、触处、意处、法处。欲界的投生瞬间这些众生出现这十一处。
欲界的投生瞬间谁出现十处?化生鬼、化生阿修罗、化生畜生、地狱众生、生盲者的投生瞬间出现十处 - 色处、耳处、鼻处、香处、舌处、味处、身处、触处、意处、法处。欲界的投生瞬间这些众生出现这十处。
欲界的投生瞬间谁出现其他十处?化生鬼、化生阿修罗、化生畜生、地狱众生、生聋者的投生瞬间出现十处 - 眼处、色处、鼻处、香处、舌处、味处、身处、触处、意处、法处。欲界的投生瞬间这些众生出现这十处。
欲界的投生瞬间谁出现九处?化生鬼、化生阿修罗、化生畜生、地狱众生、生盲聋者的投生瞬间出现九处 - 色处、鼻处、香处、舌处、味处、身处、触处、意处、法处。欲界的投生瞬间这些众生出现这九处。
欲界的投生瞬间谁出现七处?胎生众生的投生瞬间出现七处 - 色处、香处、味处、身处、触处、意处、法处。欲界的投生瞬间这些众生出现这七处。

1010. Kāmadhātuyā upapattikkhaṇe kassa ekādasa dhātuyo pātubhavanti? Kāmāvacarānaṃ devānaṃ, paṭhamakappikānaṃ manussānaṃ, opapātikānaṃ petānaṃ, opapātikānaṃ asurānaṃ, opapātikānaṃ tiracchānagatānaṃ nerayikānaṃ paripuṇṇāyatanānaṃ upapattikkhaṇe ekādasa dhātuyo pātubhavanti – cakkhudhātu, rūpadhātu, sotadhātu, ghānadhātu, gandhadhātu, jivhādhātu, rasadhātu, kāyadhātu, phoṭṭhabbadhātu, manoviññāṇadhātu, dhammadhātu. Kāmadhātuyā upapattikkhaṇe etesaṃ imā ekādasa dhātuyo pātubhavanti.

Kāmadhātuyā upapattikkhaṇe kassa dasa dhātuyo pātubhavanti? Opapātikānaṃ petānaṃ, opapātikānaṃ asurānaṃ, opapātikānaṃ tiracchānagatānaṃ nerayikānaṃ , jaccandhānaṃ upapattikkhaṇe dasa dhātuyo pātubhavanti – rūpadhātu, sotadhātu, ghānadhātu, gandhadhātu, jivhādhātu, rasadhātu, kāyadhātu, phoṭṭhabbadhātu, manoviññāṇadhātu, dhammadhātu. Kāmadhātuyā upapattikkhaṇe etesaṃ imā dasa dhātuyo pātubhavanti.

Kāmadhātuyā upapattikkhaṇe kassa aparā dasa dhātuyo pātubhavanti? Opapātikānaṃ petānaṃ, opapātikānaṃ asurānaṃ, opapātikānaṃ tiracchānagatānaṃ nerayikānaṃ, jaccabadhirānaṃ upapattikkhaṇe dasa dhātuyo pātubhavanti – cakkhudhātu, rūpadhātu, ghānadhātu, gandhadhātu, jivhādhātu, rasadhātu, kāyadhātu, phoṭṭhabbadhātu, manoviññāṇadhātu, dhammadhātu. Kāmadhātuyā upapattikkhaṇe etesaṃ imā dasa dhātuyo pātubhavanti.

Kāmadhātuyā upapattikkhaṇe kassa nava dhātuyo pātubhavanti? Opapātikānaṃ petānaṃ, opapātikānaṃ asurānaṃ, opapātikānaṃ tiracchānagatānaṃ nerayikānaṃ, jaccandhabadhirānaṃ upapattikkhaṇe nava dhātuyo pātubhavanti – rūpadhātu, ghānadhātu, gandhadhātu, jivhādhātu, rasadhātu, kāyadhātu, phoṭṭhabbadhātu, manoviññāṇadhātu, dhammadhātu. Kāmadhātuyā upapattikkhaṇe etesaṃ imā nava dhātuyo pātubhavanti.

Kāmadhātuyā upapattikkhaṇe kassa satta dhātuyo pātubhavanti? Gabbhaseyyakānaṃ sattānaṃ upapattikkhaṇe satta dhātuyo pātubhavanti – rūpadhātu, gandhadhātu, rasadhātu, kāyadhātu, phoṭṭhabbadhātu, manoviññāṇadhātu, dhammadhātu. Kāmadhātuyā upapattikkhaṇe etesaṃ imā satta dhātuyo pātubhavanti.

1011. Kāmadhātuyā upapattikkhaṇe sabbesaṃ katamaṃ ekaṃ saccaṃ pātubhavati? Dukkhasaccaṃ – kāmadhātuyā upapattikkhaṇe sabbesaṃ idaṃ ekaṃ saccaṃ pātubhavati.



1010. 欲界的投生瞬间谁出现十一界?欲界天人、第一劫人类、化生鬼、化生阿修罗、化生畜生、地狱众生具足诸处者的投生瞬间出现十一界 - 眼界、色界、耳界、鼻界、香界、舌界、味界、身界、触界、意识界、法界。欲界的投生瞬间这些众生出现这十一界。
欲界的投生瞬间谁出现十界?化生鬼、化生阿修罗、化生畜生、地狱众生、生盲者的投生瞬间出现十界 - 色界、耳界、鼻界、香界、舌界、味界、身界、触界、意识界、法界。欲界的投生瞬间这些众生出现这十界。
欲界的投生瞬间谁出现其他十界?化生鬼、化生阿修罗、化生畜生、地狱众生、生聋者的投生瞬间出现十界 - 眼界、色界、鼻界、香界、舌界、味界、身界、触界、意识界、法界。欲界的投生瞬间这些众生出现这十界。
欲界的投生瞬间谁出现九界?化生鬼、化生阿修罗、化生畜生、地狱众生、生盲聋者的投生瞬间出现九界 - 色界、鼻界、香界、舌界、味界、身界、触界、意识界、法界。欲界的投生瞬间这些众生出现这九界。
欲界的投生瞬间谁出现七界?胎生众生的投生瞬间出现七界 - 色界、香界、味界、身界、触界、意识界、法界。欲界的投生瞬间这些众生出现这七界。
1011. 欲界的投生瞬间所有众生出现哪一个谛?苦谛 - 欲界的投生瞬间所有众生出现这一个谛。

1012. Kāmadhātuyā upapattikkhaṇe kassa cuddasindriyāni pātubhavanti? Kāmāvacarānaṃ devānaṃ, sahetukānaṃ ñāṇasampayuttānaṃ upapattikkhaṇe cuddasindriyāni pātubhavanti – cakkhundriyaṃ, sotindriyaṃ, ghānindriyaṃ, jivhindriyaṃ, kāyindriyaṃ , manindriyaṃ, itthindriyaṃ vā purisindriyaṃ vā, jīvitindriyaṃ, somanassindriyaṃ vā upekkhindriyaṃ vā, saddhindriyaṃ, vīriyindriyaṃ, satindriyaṃ, samādhindriyaṃ, paññindriyaṃ. Kāmadhātuyā upapattikkhaṇe etesaṃ imāni cuddasindriyāni pātubhavanti.

Kāmadhātuyā upapattikkhaṇe kassa terasindriyāni pātubhavanti? Kāmāvacarānaṃ devānaṃ sahetukānaṃ ñāṇavippayuttānaṃ upapattikkhaṇe terasindriyāni pātubhavanti – cakkhundriyaṃ, sotindriyaṃ, ghānindriyaṃ, jivhindriyaṃ, kāyindriyaṃ, manindriyaṃ, itthindriyaṃ vā purisindriyaṃ vā, jīvitindriyaṃ, somanassindriyaṃ vā upekkhindriyaṃ vā, saddhindriyaṃ, vīriyindriyaṃ, satindriyaṃ, samādhindriyaṃ. Kāmadhātuyā upapattikkhaṇe etesaṃ imāni terasindriyāni pātubhavanti.

Kāmadhātuyā upapattikkhaṇe kassa aparāni terasindriyāni pātubhavanti? Paṭhamakappikānaṃ manussānaṃ sahetukānaṃ ñāṇasampayuttānaṃ upapattikkhaṇe terasindriyāni pātubhavanti – cakkhundriyaṃ, sotindriyaṃ, ghānindriyaṃ, jivhindriyaṃ, kāyindriyaṃ, manindriyaṃ, jīvitindriyaṃ, somanassindriyaṃ vā upekkhindriyaṃ vā, saddhindriyaṃ , vīriyindriyaṃ, satindriyaṃ, samādhindriyaṃ, paññindriyaṃ. Kāmadhātuyā upapattikkhaṇe etesaṃ imāni terasindriyāni pātubhavanti.

Kāmadhātuyā upapattikkhaṇe kassa dvādasindriyāni pātubhavanti? Paṭhamakappikānaṃ manussānaṃ sahetukānaṃ ñāṇavippayuttānaṃ upapattikkhaṇe dvādasindriyāni pātubhavanti – cakkhundriyaṃ, sotindriyaṃ, ghānindriyaṃ, jivhindriyaṃ, kāyindriyaṃ, manindriyaṃ, jīvitindriyaṃ, somanassindriyaṃ vā upekkhindriyaṃ vā, saddhindriyaṃ, vīriyindriyaṃ, satindriyaṃ, samādhindriyaṃ. Kāmadhātuyā upapattikkhaṇe etesaṃ imāni dvādasindriyāni pātubhavanti.

Kāmadhātuyā upapattikkhaṇe kassa dasindriyāni pātubhavanti? Gabbhaseyyakānaṃ sattānaṃ sahetukānaṃ ñāṇasampayuttānaṃ upapattikkhaṇe dasindriyāni pātubhavanti – kāyindriyaṃ, manindriyaṃ, itthindriyaṃ vā purisindriyaṃ vā, jīvitindriyaṃ, somanassindriyaṃ vā upekkhindriyaṃ vā, saddhindriyaṃ, vīriyindriyaṃ, satindriyaṃ, samādhindriyaṃ, paññindriyaṃ. Kāmadhātuyā upapattikkhaṇe etesaṃ imāni dasindriyāni pātubhavanti.

Kāmadhātuyā upapattikkhaṇe kassa navindriyāni pātubhavanti? Gabbhaseyyakānaṃ sattānaṃ sahetukānaṃ ñāṇavippayuttānaṃ upapattikkhaṇe navindriyāni pātubhavanti – kāyindriyaṃ, manindriyaṃ, itthindriyaṃ vā purisindriyaṃ vā, jīvitindriyaṃ, somanassindriyaṃ vā upekkhindriyaṃ vā, saddhindriyaṃ, vīriyindriyaṃ, satindriyaṃ, samādhindriyaṃ. Kāmadhātuyā upapattikkhaṇe etesaṃ imāni navindriyāni pātubhavanti.


1012. 欲界的投生瞬间谁出现十四根?欲界天人、具因的智慧相应者的投生瞬间出现十四根 - 眼根、耳根、鼻根、舌根、身根、意根、女性根或男性根、生命根、快乐根或无分别根、声音根、精进根、信根、定根、慧根。欲界的投生瞬间这些众生出现这十四根。
欲界的投生瞬间谁出现十三根?欲界天人、具因的智慧无相应者的投生瞬间出现十三根 - 眼根、耳根、鼻根、舌根、身根、意根、女性根或男性根、生命根、快乐根或无分别根、声音根、精进根、信根、定根。欲界的投生瞬间这些众生出现这十三根。
欲界的投生瞬间谁出现其他十三根?第一劫的人类、具因的智慧相应者的投生瞬间出现十三根 - 眼根、耳根、鼻根、舌根、身根、意根、生命根、快乐根或无分别根、声音根、精进根、信根、定根、慧根。欲界的投生瞬间这些众生出现这十三根。
欲界的投生瞬间谁出现十二根?第一劫的人类、具因的智慧无相应者的投生瞬间出现十二根 - 眼根、耳根、鼻根、舌根、身根、意根、生命根、快乐根或无分别根、声音根、精进根、信根、定根。欲界的投生瞬间这些众生出现这十二根。
欲界的投生瞬间谁出现十根?胎生众生、具因的智慧相应者的投生瞬间出现十根 - 身根、意根、女性根或男性根、生命根、快乐根或无分别根、声音根、精进根、信根、定根、慧根。欲界的投生瞬间这些众生出现这十根。
欲界的投生瞬间谁出现九根?胎生众生、具因的智慧无相应者的投生瞬间出现九根 - 身根、意根、女性根或男性根、生命根、快乐根或无分别根、声音根、精进根、信根、定根。欲界的投生瞬间这些众生出现这九根。


Kāmadhātuyā upapattikkhaṇe kassa aparāni navindriyāni pātubhavanti? Opapātikānaṃ petānaṃ, opapātikānaṃ asurānaṃ, opapātikānaṃ tiracchānagatānaṃ nerayikānaṃ paripuṇṇāyatanānaṃ upapattikkhaṇe navindriyāni pātubhavanti – cakkhundriyaṃ, sotindriyaṃ, ghānindriyaṃ, jivhindriyaṃ, kāyindriyaṃ, manindriyaṃ, itthindriyaṃ vā purisindriyaṃ vā, jīvitindriyaṃ , upekkhindriyaṃ. Kāmadhātuyā upapattikkhaṇe etesaṃ imāni navindriyāni pātubhavanti.

Kāmadhātuyā upapattikkhaṇe kassa aṭṭhindriyāni pātubhavanti? Opapātikānaṃ petānaṃ, opapātikānaṃ asurānaṃ, opapātikānaṃ tiracchānagatānaṃ nerayikānaṃ, jaccandhānaṃ upapattikkhaṇe aṭṭhindriyāni pātubhavanti – sotindriyaṃ, ghānindriyaṃ, jivhindriyaṃ, kāyindriyaṃ, manindriyaṃ, itthindriyaṃ vā purisindriyaṃ vā, jīvitindriyaṃ, upekkhindriyaṃ. Kāmadhātuyā upapattikkhaṇe etesaṃ imāni aṭṭhindriyāni pātubhavanti.

Kāmadhātuyā upapattikkhaṇe kassa aparāni aṭṭhindriyāni pātubhavanti? Opapātikānaṃ petānaṃ, opapātikānaṃ asurānaṃ, opapātikānaṃ tiracchānagatānaṃ nerayikānaṃ, jaccabadhirānaṃ upapattikkhaṇe aṭṭhindriyāni pātubhavanti – cakkhundriyaṃ, ghānindriyaṃ, jivhindriyaṃ, kāyindriyaṃ manindriyaṃ, itthindriyaṃ vā purisindriyaṃ vā, jīvitindriyaṃ, upekkhindriyaṃ. Kāmadhātuyā upapattikkhaṇe etesaṃ imāni aṭṭhindriyāni pātubhavanti.

Kāmadhātuyā upapattikkhaṇe kassa sattindriyāni pātubhavanti? Opapātikānaṃ petānaṃ, opapātikānaṃ asurānaṃ, opapātikānaṃ tiracchānagatānaṃ nerayikānaṃ, jaccandhabadhirānaṃ upapattikkhaṇe sattindriyāni pātubhavanti – ghānindriyaṃ , jivhindriyaṃ, kāyindriyaṃ, manindriyaṃ, itthindriyaṃ vā purisindriyaṃ vā, jīvitindriyaṃ, upekkhindriyaṃ. Kāmadhātuyā upapattikkhaṇe etesaṃ imāni sattindriyāni pātubhavanti.

Kāmadhātuyā upapattikkhaṇe kassa pañcindriyāni pātubhavanti? Gabbhaseyyakānaṃ sattānaṃ ahetukānaṃ, ṭhapetvā napuṃsakānaṃ, upapattikkhaṇe pañcindriyāni pātubhavanti – kāyindriyaṃ, manindriyaṃ, itthindriyaṃ vā purisindriyaṃ vā, jīvitindriyaṃ, upekkhindriyaṃ. Kāmadhātuyā upapattikkhaṇe etesaṃ imāni pañcindriyāni pātubhavanti.

Kāmadhātuyā upapattikkhaṇe kassa cattārindriyāni pātubhavanti? Gabbhaseyyakānaṃ sattānaṃ ahetukānaṃ, napuṃsakānaṃ upapattikkhaṇe cattārindriyāni pātubhavanti – kāyindriyaṃ, manindriyaṃ, jīvitindriyaṃ , upekkhindriyaṃ. Kāmadhātuyā upapattikkhaṇe etesaṃ imāni cattārindriyāni pātubhavanti.

1013. Kāmadhātuyā upapattikkhaṇe kassa tayo hetū pātubhavanti? Kāmāvacarānaṃ devānaṃ, paṭhamakappikānaṃ manussānaṃ, gabbhaseyyakānaṃ sattānaṃ sahetukānaṃ ñāṇasampayuttānaṃ upapattikkhaṇe tayo hetū pātubhavanti – alobho vipākahetu, adoso vipākahetu, amoho vipākahetu. Kāmadhātuyā upapattikkhaṇe etesaṃ ime tayo hetū pātubhavanti.

Kāmadhātuyā upapattikkhaṇe kassa dve hetū pātubhavanti? Kāmāvacarānaṃ devānaṃ, paṭhamakappikānaṃ manussānaṃ, gabbhaseyyakānaṃ sattānaṃ sahetukānaṃ ñāṇavippayuttānaṃ upapattikkhaṇe dve hetū pātubhavanti – alobho vipākahetu, adoso vipākahetu. Kāmadhātuyā upapattikkhaṇe etesaṃ ime dve hetū pātubhavanti. Avasesānaṃ sattānaṃ [avasesā sattā (?)] ahetukā pātubhavanti.



欲界的投生瞬间谁出现其他九根?化生鬼、化生阿修罗、化生畜生、地狱众生具足诸处者的投生瞬间出现九根 - 眼根、耳根、鼻根、舌根、身根、意根、女性根或男性根、生命根、舍根。欲界的投生瞬间这些众生出现这九根。
欲界的投生瞬间谁出现八根?化生鬼、化生阿修罗、化生畜生、地狱众生、生盲者的投生瞬间出现八根 - 耳根、鼻根、舌根、身根、意根、女性根或男性根、生命根、舍根。欲界的投生瞬间这些众生出现这八根。
欲界的投生瞬间谁出现其他八根?化生鬼、化生阿修罗、化生畜生、地狱众生、生聋者的投生瞬间出现八根 - 眼根、鼻根、舌根、身根、意根、女性根或男性根、生命根、舍根。欲界的投生瞬间这些众生出现这八根。
欲界的投生瞬间谁出现七根?化生鬼、化生阿修罗、化生畜生、地狱众生、生盲聋者的投生瞬间出现七根 - 鼻根、舌根、身根、意根、女性根或男性根、生命根、舍根。欲界的投生瞬间这些众生出现这七根。
欲界的投生瞬间谁出现五根?胎生众生、无因者、除去无性者的投生瞬间出现五根 - 身根、意根、女性根或男性根、生命根、舍根。欲界的投生瞬间这些众生出现这五根。
欲界的投生瞬间谁出现四根?胎生众生、无因者、无性者的投生瞬间出现四根 - 身根、意根、生命根、舍根。欲界的投生瞬间这些众生出现这四根。
1013. 欲界的投生瞬间谁出现三因?欲界天人、第一劫人类、胎生众生具因的智慧相应者的投生瞬间出现三因 - 无贪异熟因、无瞋异熟因、无痴异熟因。欲界的投生瞬间这些众生出现这三因。
欲界的投生瞬间谁出现二因?欲界天人、第一劫人类、胎生众生具因的智慧无相应者的投生瞬间出现二因 - 无贪异熟因、无瞋异熟因。欲界的投生瞬间这些众生出现这二因。其余众生出现无因。

1014. Kāmadhātuyā upapattikkhaṇe sabbesaṃ katame cattāro āhārā pātubhavanti. Kabaḷīkāro āhāro, phassāhāro, manosañcetanāhāro, viññāṇāhāro – kāmadhātuyā upapattikkhaṇe sabbesaṃ ime cattāro āhārā pātubhavanti.

Kāmadhātuyā upapattikkhaṇe sabbesaṃ katamo eko phasso pātubhavati? Manoviññāṇadhātusamphasso – kāmadhātuyā upapattikkhaṇe sabbesaṃ ayaṃ eko phasso pātubhavati.

Kāmadhātuyā upapattikkhaṇe sabbesaṃ katamā ekā vedanā … ekā saññā… ekā cetanā… ekaṃ cittaṃ pātubhavati? Manoviññāṇadhātu – kāmadhātuyā upapattikkhaṇe sabbesaṃ idaṃ ekaṃ cittaṃ pātubhavati.

2. Rūpadhātu

1015. Rūpadhātuyā upapattikkhaṇe kati khandhā pātubhavanti…pe… kati cittāni pātubhavanti?

Rūpadhātuyā upapattikkhaṇe, ṭhapetvā asaññasattānaṃ devānaṃ, pañcakkhandhā pātubhavanti, pañcāyatanāni pātubhavanti, pañca dhātuyo pātubhavanti, ekaṃ saccaṃ pātubhavati, dasindriyāni pātubhavanti, tayo hetū pātubhavanti, tayo āhārā pātubhavanti, eko phasso pātubhavati, ekā vedanā… ekā saññā… ekā cetanā… ekaṃ cittaṃ pātubhavati.

1016. Rūpadhātuyā upapattikkhaṇe katame pañcakkhandhā pātubhavanti ? Rūpakkhandho, vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho, viññāṇakkhandho – rūpadhātuyā upapattikkhaṇe ime pañcakkhandhā pātubhavanti.

Rūpadhātuyā upapattikkhaṇe katamāni pañcāyatanāni pātubhavanti? Cakkhāyatanaṃ, rūpāyatanaṃ, sotāyatanaṃ, manāyatanaṃ, dhammāyatanaṃ – rūpadhātuyā upapattikkhaṇe imāni pañcāyatanāni pātubhavanti.

Rūpadhātuyā upapattikkhaṇe katamā pañca dhātuyo pātubhavanti? Cakkhudhātu, rūpadhātu, sotadhātu, manoviññāṇadhātu, dhammadhātu – rūpadhātuyā upapattikkhaṇe imā pañca dhātuyo pātubhavanti.

Rūpadhātuyā upapattikkhaṇe katamaṃ ekaṃ saccaṃ pātubhavati? Dukkhasaccaṃ – rūpadhātuyā upapattikkhaṇe idaṃ ekaṃ saccaṃ pātubhavati.

Rūpadhātuyā upapattikkhaṇe katamāni dasindriyāni pātubhavanti? Cakkhundriyaṃ, sotindriyaṃ, manindriyaṃ, jīvitindriyaṃ, somanassindriyaṃ vā upekkhindriyaṃ vā, saddhindriyaṃ, vīriyindriyaṃ , satindriyaṃ, samādhindriyaṃ, paññindriyaṃ – rūpadhātuyā upapattikkhaṇe imāni dasindriyāni pātubhavanti.

Rūpadhātuyā upapattikkhaṇe katame tayo hetū pātubhavanti? Alobho vipākahetu, adoso vipākahetu, amoho vipākahetu – rūpadhātuyā upapattikkhaṇe ime tayo hetū pātubhavanti.

Rūpadhātuyā upapattikkhaṇe katame tayo āhārā pātubhavanti? Phassāhāro, manosañcetanāhāro, viññāṇāhāro – rūpadhātuyā upapattikkhaṇe ime tayo āhārā pātubhavanti.

Rūpadhātuyā upapattikkhaṇe katamo eko phasso pātubhavati? Manoviññāṇadhātusamphasso – rūpadhātuyā upapattikkhaṇe ayaṃ eko phasso pātubhavati.

Rūpadhātuyā upapattikkhaṇe katamā ekā vedanā… ekā saññā… ekā cetanā… ekaṃ cittaṃ pātubhavati? Manoviññāṇadhātu – rūpadhātuyā upapattikkhaṇe idaṃ ekaṃ cittaṃ pātubhavati.

3. Asaññasattā



1014. 欲界的投生瞬间所有众生出现哪四种食?段食、触食、意思食、识食 - 欲界的投生瞬间所有众生出现这四种食。
欲界的投生瞬间所有众生出现哪一种触?意识界触 - 欲界的投生瞬间所有众生出现这一种触。
欲界的投生瞬间所有众生出现哪一种受……一种想……一种思……一种心?意识界 - 欲界的投生瞬间所有众生出现这一种心。
2. 色界
1015. 色界的投生瞬间有几蕴出现……有几心出现?
色界的投生瞬间,除去无想天众生,五蕴出现,五处出现,五界出现,一谛出现,十根出现,三因出现,三食出现,一触出现,一受……一想……一思……一心出现。
1016. 色界的投生瞬间哪五蕴出现?色蕴、受蕴、想蕴、行蕴、识蕴 - 色界的投生瞬间这五蕴出现。
色界的投生瞬间哪五处出现?眼处、色处、耳处、意处、法处 - 色界的投生瞬间这五处出现。
色界的投生瞬间哪五界出现?眼界、色界、耳界、意识界、法界 - 色界的投生瞬间这五界出现。
色界的投生瞬间哪一谛出现?苦谛 - 色界的投生瞬间这一谛出现。
色界的投生瞬间哪十根出现?眼根、耳根、意根、命根、乐根或舍根、信根、精进根、念根、定根、慧根 - 色界的投生瞬间这十根出现。
色界的投生瞬间哪三因出现?无贪异熟因、无瞋异熟因、无痴异熟因 - 色界的投生瞬间这三因出现。
色界的投生瞬间哪三食出现?触食、意思食、识食 - 色界的投生瞬间这三食出现。
色界的投生瞬间哪一触出现?意识界触 - 色界的投生瞬间这一触出现。
色界的投生瞬间哪一受……一想……一思……一心出现?意识界 - 色界的投生瞬间这一心出现。
3. 无想有情

1017. Asaññasattānaṃ devānaṃ upapattikkhaṇe kati khandhā pātubhavanti…pe… kati cittāni pātubhavanti?

Asaññasattānaṃ devānaṃ upapattikkhaṇe eko khandho pātubhavati – rūpakkhandho; dve āyatanāni pātubhavanti – rūpāyatanaṃ, dhammāyatanaṃ; dve dhātuyo pātubhavanti – rūpadhātu, dhammadhātu; ekaṃ saccaṃ pātubhavati – dukkhasaccaṃ; ekindriyaṃ pātubhavati – rūpajīvitindriyaṃ. Asaññasattā devā ahetukā anāhārā aphassakā avedanakā asaññakā acetanakā acittakā pātubhavanti.

4. Arūpadhātu

1018. Arūpadhātuyā upapattikkhaṇe kati khandhā pātubhavanti…pe… kati cittāni pātubhavanti?

Arūpadhātuyā upapattikkhaṇe cattāro khandhā pātubhavanti, dve āyatanāni pātubhavanti, dve dhātuyo pātubhavanti, ekaṃ saccaṃ pātubhavati, aṭṭhindriyāni pātubhavanti, tayo hetū pātubhavanti, tayo āhārā pātubhavanti, eko phasso pātubhavati, ekā vedanā… ekā saññā… ekā cetanā… ekaṃ cittaṃ pātubhavati.

1019. Arūpadhātuyā upapattikkhaṇe katame cattāro khandhā pātubhavanti? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho, viññāṇakkhandho – arūpadhātuyā upapattikkhaṇe ime cattāro khandhā pātubhavanti.

Arūpadhātuyā upapattikkhaṇe katamāni dve āyatanāni pātubhavanti? Manāyatanaṃ, dhammāyatanaṃ – arūpadhātuyā upapattikkhaṇe imāni dve āyatanāni pātubhavanti.

Arūpadhātuyā upapattikkhaṇe katamā dve dhātuyo pātubhavanti? Manoviññāṇadhātu, dhammadhātu – arūpadhātuyā upapattikkhaṇe imā dve dhātuyo pātubhavanti.

Arūpadhātuyā upapattikkhaṇe katamaṃ ekaṃ saccaṃ pātubhavati? Dukkhasaccaṃ – arūpadhātuyā upapattikkhaṇe idaṃ ekaṃ saccaṃ pātubhavati.

Arūpadhātuyā upapattikkhaṇe katamāni aṭṭhindriyāni pātubhavanti? Manindriyaṃ, jīvitindriyaṃ, upekkhindriyaṃ, saddhindriyaṃ, vīriyindriyaṃ, satindriyaṃ, samādhindriyaṃ, paññindriyaṃ – arūpadhātuyā upapattikkhaṇe imāni aṭṭhindriyāni pātubhavanti.

Arūpadhātuyā upapattikkhaṇe katame tayo hetū pātubhavanti? Alobho vipākahetu, adoso vipākahetu, amoho vipākahetu – arūpadhātuyā upapattikkhaṇe ime tayo hetū pātubhavanti.

Arūpadhātuyā upapattikkhaṇe katame tayo āhārā pātubhavanti? Phassāhāro, manosañcetanāhāro, viññāṇāhāro – arūpadhātuyā upapattikkhaṇe ime tayo āhārā pātubhavanti.

Arūpadhātuyā upapattikkhaṇe katamo eko phasso pātubhavati? Manoviññāṇadhātusamphasso – arūpadhātuyā upapattikkhaṇe ayaṃ eko phasso pātubhavati.

Arūpadhātuyā upapattikkhaṇe katamā ekā vedanā…pe… ekā saññā… ekā cetanā… ekaṃ cittaṃ pātubhavati? Manoviññāṇadhātu – arūpadhātuyā upapattikkhaṇe idaṃ ekaṃ cittaṃ pātubhavati.

5. Bhūmantaradassanavāro



1017. 无想有情天的投生瞬间有几蕴出现……有几心出现?
无想有情天的投生瞬间一蕴出现 - 色蕴;两处出现 - 色处、法处;两界出现 - 色界、法界;一谛出现 - 苦谛;一根出现 - 色命根。无想有情天出现为无因、无食、无触、无受、无想、无思、无心。
4. 无色界
1018. 无色界的投生瞬间有几蕴出现……有几心出现?
无色界的投生瞬间四蕴出现,两处出现,两界出现,一谛出现,八根出现,三因出现,三食出现,一触出现,一受……一想……一思……一心出现。
1019. 无色界的投生瞬间哪四蕴出现?受蕴、想蕴、行蕴、识蕴 - 无色界的投生瞬间这四蕴出现。
无色界的投生瞬间哪两处出现?意处、法处 - 无色界的投生瞬间这两处出现。
无色界的投生瞬间哪两界出现?意识界、法界 - 无色界的投生瞬间这两界出现。
无色界的投生瞬间哪一谛出现?苦谛 - 无色界的投生瞬间这一谛出现。
无色界的投生瞬间哪八根出现?意根、命根、舍根、信根、精进根、念根、定根、慧根 - 无色界的投生瞬间这八根出现。
无色界的投生瞬间哪三因出现?无贪异熟因、无瞋异熟因、无痴异熟因 - 无色界的投生瞬间这三因出现。
无色界的投生瞬间哪三食出现?触食、意思食、识食 - 无色界的投生瞬间这三食出现。
无色界的投生瞬间哪一触出现?意识界触 - 无色界的投生瞬间这一触出现。
无色界的投生瞬间哪一受……一想……一思……一心出现?意识界 - 无色界的投生瞬间这一心出现。
5. 界间观察品

1020. Kāmāvacarā dhammā, na kāmāvacarā dhammā, rūpāvacarā dhammā, na rūpāvacarā dhammā, arūpāvacarā dhammā, na arūpāvacarā dhammā, pariyāpannā dhammā, apariyāpannā dhammā.

Katame dhammā kāmāvacarā? Heṭṭhato avīcinirayaṃ pariyantaṃ karitvā, uparito paranimmitavasavattī deve antokaritvā, yaṃ etasmiṃ antare etthāvacarā ettha pariyāpannā khandhadhātuāyatanā; rūpaṃ, vedanā, saññā, saṅkhārā, viññāṇaṃ – ime dhammā kāmāvacarā.

Katame dhammā na kāmāvacarā? Rūpāvacarā, arūpāvacarā, apariyāpannā – ime dhammā na kāmāvacarā.

Katame dhammā rūpāvacarā? Heṭṭhato brahmalokaṃ pariyantaṃ karitvā, uparito akaniṭṭhe deve antokaritvā , yaṃ etasmiṃ antare etthāvacarā ettha pariyāpannā samāpannassa vā upapannassa vā diṭṭhadhammasukhavihārissa vā cittacetasikā dhammā – ime dhammā rūpāvacarā.

Katame dhammā na rūpāvacarā? Kāmāvacarā, arūpāvacarā, apariyāpannā – ime dhammā na rūpāvacarā.

Katame dhammā arūpāvacarā? Heṭṭhato ākāsānañcāyatanūpage deve pariyantaṃ karitvā, uparito nevasaññānāsaññāyatanūpage deve antokaritvā, yaṃ etasmiṃ antare etthāvacarā ettha pariyāpannā samāpannassa vā upapannassa vā diṭṭhadhammasukhavihārissa vā cittacetasikā dhammā – ime dhammā arūpāvacarā.

Katame dhammā na arūpāvacarā? Kāmāvacarā, rūpāvacarā, apariyāpannā – ime dhammā na arūpāvacarā.

Katame dhammā pariyāpannā? Sāsavā kusalākusalabyākatā dhammā kāmāvacarā, rūpāvacarā, arūpāvacarā, rūpakkhandho, vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho, viññāṇakkhandho – ime dhammā pariyāpannā.

Katame dhammā apariyāpannā? Maggā ca, maggaphalāni ca, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā apariyāpannā.

6. Uppādakakammaāyuppamāṇavāro

1. Uppādakakammaṃ

1021. Devāti . Tayo devā – sammutidevā [sammatidevā (syā.)], upapattidevā, visuddhidevā.

Sammutidevā nāma – rājāno, deviyo, kumārā.

Upapattidevā nāma – cātumahārājike [cātummahārājike (sī. syā.)] deve upādāya tadupari devā.

Visuddhidevā nāma – arahanto vuccanti.

Dānaṃ datvā, sīlaṃ samādiyitvā, uposathakammaṃ katvā kattha upapajjanti? Dānaṃ datvā, sīlaṃ samādiyitvā, uposathakammaṃ katvā appekacce khattiyamahāsālānaṃ sahabyataṃ upapajjanti, appekacce brāhmaṇamahāsālānaṃ sahabyataṃ upapajjanti, appekacce gahapatimahāsālānaṃ sahabyataṃ upapajjanti, appekacce cātumahārājikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjanti, appekacce tāvatiṃsānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjanti, appekacce yāmānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjanti, appekacce tusitānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjanti, appekacce nimmānaratīnaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjanti, appekacce paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjanti.

2. Āyuppamāṇaṃ

1022. Manussānaṃ kittakaṃ āyuppamāṇaṃ? Vassasataṃ, appaṃ vā bhiyyo [appaṃ vā bhiyyo vā (syā. ka.) dī. ni. 2.7].

1023. Cātumahārājikānaṃ devānaṃ kittakaṃ āyuppamāṇaṃ? Yāni mānusakāni paññāsa vassāni, cātummahārājikānaṃ devānaṃ eso eko rattindivo [rattidivo (ka.) a. ni. 

1020. 欲界法，不是欲界法，色界法，不是色界法，无色界法，不是无色界法，具足法，不具足法。
哪些法是欲界法? 从下至无间地狱为界，上至他化自在天为界，在这之间，欲界内具足的蕴、界、处；色、受、想、行、识 - 这些法是欲界法。
哪些法不是欲界法? 色界法、无色界法、不具足法 - 这些法不是欲界法。
哪些法是色界法? 从下至梵天为界，上至无间天为界，在这之间，色界内具足的，或已获得的，或已证得的，或在现法中乐住的心法 - 这些法是色界法。
哪些法不是色界法? 欲界法、无色界法、不具足法 - 这些法不是色界法。
哪些法是无色界法? 从下至空处为界，上至非想非非想处为界，在这之间，无色界内具足的，或已获得的，或已证得的，或在现法中乐住的心法 - 这些法是无色界法。
哪些法不是无色界法? 欲界法、色界法、不具足法 - 这些法不是无色界法。
哪些法是具足法? 有所缘的善、恶、分别法，欲界法、色界法、无色界法，色蕴、受蕴、想蕴、行蕴、识蕴 - 这些法是具足法。
哪些法是不具足法? 道、道果、无为法 - 这些法是不具足法。
6. 生起行为与寿命的比较
1. 生起行为
1021. 天人。三种天人 - 约定天人、投生天人、清净天人。
约定天人者 - 君王、天女、王子。
投生天人者 - 依四大天王的天人。
清净天人者 - 被称为阿罗汉。
施舍后，持戒后，修斋戒后，他们投生到哪里? 施舍后，持戒后，修斋戒后，有的投生到士族的天人，有的投生到婆罗门的天人，有的投生到居士的天人，有的投生到四大天王的天人，有的投生到天界的天人，有的投生到夜摩天的天人，有的投生到兜率天的天人，有的投生到作乐天的天人，有的投生到他化自在天的天人。
2. 寿命的比较
1022. 人类的寿命是多少? 一百年，少于或多于。
1023. 四大天王的天人的寿命是多少? 那些人类的五十年，四大天王的天人是一个夜晚。

3.71]. Tāya rattiyā tiṃsa rattiyo māso. Tena māsena dvādasamāsiyo saṃvaccharo. Tena saṃvaccharena dibbāni pañca vassasatāni cātummahārājikānaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ. Manussānaṃ gaṇanāya kittakaṃ hoti? Navuti vassasatasahassāni.

Tāvatiṃsānaṃ devānaṃ kittakaṃ āyuppamāṇaṃ? Yaṃ mānusakaṃ vassasataṃ, tāvatiṃsānaṃ devānaṃ eso eko rattindivo. Tāya rattiyā tiṃsa rattiyo māso. Tena māsena dvādasamāsiyo saṃvaccharo. Tena saṃvaccharena dibbaṃ vassasahassaṃ tāvatiṃsānaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ. Manussānaṃ gaṇanāya kittakaṃ hoti? Tisso ca vassakoṭiyo saṭṭhi ca vassasatasahassāni.

Yāmānaṃ devānaṃ kittakaṃ āyuppamāṇaṃ? Yāni mānusakāni dve vassasatāni, yāmānaṃ devānaṃ eso eko rattindivo. Tāya rattiyā tiṃsarattiyo māso . Tena māsena dvādasamāsiyo saṃvaccharo. Tena saṃvaccharena dibbāni dve vassasahassāni yāmānaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ. Manussānaṃ gaṇanāya kittakaṃ hoti? Cuddasañca vassakoṭiyo cattārīsañca vassasatasahassāni.

Tusitānaṃ devānaṃ kittakaṃ āyuppamāṇaṃ? Yāni mānusakāni cattāri vassasatāni, tusitānaṃ devānaṃ eso eko rattindivo. Tāya rattiyā tiṃsarattiyo māso. Tena māsena dvādasamāsiyo saṃvaccharo. Tena saṃvaccharena dibbāni cattāri vassasahassāni tusitānaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ. Manussānaṃ gaṇanāya kittakaṃ hoti? Sattapaññāsa vassakoṭiyo saṭṭhi ca vassasatasahassāni.

Nimmānaratīnaṃ devānaṃ kittakaṃ āyuppamāṇaṃ? Yāni mānusakāni aṭṭha vassasatāni, nimmānaratīnaṃ devānaṃ eso eko rattindivo. Tāya rattiyā tiṃsarattiyo māso. Tena māsena dvādasamāsiyo saṃvaccharo. Tena saṃvaccharena dibbāni aṭṭha vassasahassāni nimmānaratīnaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ. Manussānaṃ gaṇanāya kittakaṃ hoti? Dve vassakoṭisatāni tiṃsañca vassakoṭiyo cattārīsañca vassasatasahassāni.

Paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ kittakaṃ āyuppamāṇaṃ? Yāni mānusakāni soḷasa vassasatāni, paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ eso eko rattindivo. Tāya rattiyā tiṃsarattiyo māso. Tena māsena dvādasamāsiyo saṃvaccharo. Tena saṃvaccharena dibbāni soḷasa vassasahassāni paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ. Manussānaṃ gaṇanāya kittakaṃ hoti? Nava ca vassakoṭisatāni ekavīsañca vassakoṭiyo saṭṭhi ca vassasatasahassānīti.

Cha ete [chapi te (syā.)] kāmāvacarā, sabbakāmasamiddhino;

Sabbesaṃ ekasaṅkhāto, āyu bhavati kittako.

Dvādasa koṭisataṃ tesaṃ, aṭṭhavīsañca koṭiyo;

Paññāsa satasahassāni, vassaggena pakāsitāti.

1024. Paṭhamaṃ jhānaṃ parittaṃ bhāvetvā kattha upapajjanti? Paṭhamaṃ jhānaṃ parittaṃ bhāvetvā brahmapārisajjānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjanti. Tesaṃ kittakaṃ āyuppamāṇaṃ? Kappassa tatiyo bhāgo.

Paṭhamaṃ jhānaṃ majjhimaṃ bhāvetvā kattha upapajjanti? Paṭhamaṃ jhānaṃ majjhimaṃ bhāvetvā brahmapurohitānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjanti. Tesaṃ kittakaṃ āyuppamāṇaṃ? Upaḍḍhakappo.

Paṭhamaṃ jhānaṃ paṇītaṃ bhāvetvā kattha upapajjanti? Paṭhamaṃ jhānaṃ paṇītaṃ bhāvetvā mahābrahmānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjanti. Tesaṃ kittakaṃ āyuppamāṇaṃ? Kappo [eko kappo (syā.)].



3.71. 以此夜为界三十夜的月份。以此月份为界十二个月的年份。以此年份为界，四大天王的天人寿命为五百年。人类的计算是多少? 九十万年。
天上神的寿命是多少? 人类的寿命为一百年，天上神的寿命为一个夜晚。以此夜为界三十夜的月份。以此月份为界十二个月的年份。以此年份为界，天上神的寿命为一千年。人类的计算是多少? 三十六万年。
夜摩天的神的寿命是多少? 人类的寿命为二百年，夜摩天的神的寿命为一个夜晚。以此夜为界三十夜的月份。以此月份为界十二个月的年份。以此年份为界，夜摩天的神的寿命为二千年。人类的计算是多少? 十四万年。
兜率天的神的寿命是多少? 人类的寿命为八百年，兜率天的神的寿命为一个夜晚。以此夜为界三十夜的月份。以此月份为界十二个月的年份。以此年份为界，兜率天的神的寿命为八千年。人类的计算是多少? 三十六万年。
作乐天的神的寿命是多少? 人类的寿命为四百年，作乐天的神的寿命为一个夜晚。以此夜为界三十夜的月份。以此月份为界十二个月的年份。以此年份为界，作乐天的神的寿命为四千年。人类的计算是多少? 二十万年。
他化自在天的神的寿命是多少? 人类的寿命为十六百年，他化自在天的神的寿命为一个夜晚。以此夜为界三十夜的月份。以此月份为界十二个月的年份。以此年份为界，他化自在天的神的寿命为十六千年。人类的计算是多少? 九十万年。
这六种是欲界的，所有欲望满足的；
所有的寿命统一计算，是多少呢。
十二亿的寿命，这八十亿的寿命；
五十万的寿命，以年为单位显示。
1024. 修第一禅定后，投生到哪里? 修第一禅定后，投生到梵天的天人。它们的寿命是多少? 是三分之一的寿命。
修中等的第一禅定后，投生到哪里? 修中等的第一禅定后，投生到梵天祭司的天人。它们的寿命是多少? 是二分之一的寿命。
修上等的第一禅定后，投生到哪里? 修上等的第一禅定后，投生到大梵天的天人。它们的寿命是多少? 是完整的寿命。

1025. Dutiyaṃ jhānaṃ parittaṃ bhāvetvā kattha upapajjanti? Dutiyaṃ jhānaṃ parittaṃ bhāvetvā parittābhānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjanti. Tesaṃ kittakaṃ āyuppamāṇaṃ? Dve kappā.

Dutiyaṃ jhānaṃ majjhimaṃ bhāvetvā kattha upapajjanti? Dutiyaṃ jhānaṃ majjhimaṃ bhāvetvā appamāṇābhānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjanti. Tesaṃ kittakaṃ āyuppamāṇaṃ? Cattāro kappā.

Dutiyaṃ jhānaṃ paṇītaṃ bhāvetvā kattha upapajjanti? Dutiyaṃ jhānaṃ paṇītaṃ bhāvetvā ābhassarānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjanti. Tesaṃ kittakaṃ āyuppamāṇaṃ? Aṭṭha kappā.

1026. Tatiyaṃ jhānaṃ parittaṃ bhāvetvā kattha upapajjanti? Tatiyaṃ jhānaṃ parittaṃ bhāvetvā parittasubhānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjanti. Tesaṃ kittakaṃ āyuppamāṇaṃ? Soḷasa kappā.

Tatiyaṃ jhānaṃ majjhimaṃ bhāvetvā kattha upapajjanti? Tatiyaṃ jhānaṃ majjhimaṃ bhāvetvā appamāṇasubhānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjanti. Tesaṃ kittakaṃ āyuppamāṇaṃ? Bāttiṃsa kappā.

Tatiyaṃ jhānaṃ paṇītaṃ bhāvetvā kattha upapajjanti? Tatiyaṃ jhānaṃ paṇītaṃ bhāvetvā subhakiṇhānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjanti. Tesaṃ kittakaṃ āyuppamāṇaṃ? Catusaṭṭhi kappā.

1027. Catutthaṃ jhānaṃ bhāvetvā ārammaṇanānattatā manasikāranānattatā chandanānattatā paṇidhinānattatā adhimokkhanānattatā abhinīhāranānattatā paññānānattatā appekacce asaññasattānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjanti, appekacce vehapphalānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjanti, appekacce avihānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjanti, appekacce atappānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjanti, appekacce sudassānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjanti, appekacce sudassīnaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjanti, appekacce akaniṭṭhānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjanti, appekacce ākāsānañcāyatanūpagānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjanti, appekacce viññāṇañcāyatanūpagānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjanti, appekacce ākiñcaññāyatanūpagānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjanti, appekacce nevasaññānāsaññāyatanūpagānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjanti.

Asaññasattānañca vehapphalānañca devānaṃ kittakaṃ āyuppamāṇaṃ? Pañcakappasatāni.

Avihānaṃ devānaṃ kittakaṃ āyuppamāṇaṃ? Kappasahassaṃ.

Atappānaṃ devānaṃ kittakaṃ āyuppamāṇaṃ? Dve kappasahassāni.

Sudassānaṃ devānaṃ kittakaṃ āyuppamāṇaṃ? Cattāri kappasahassāni.

Sudassīnaṃ devānaṃ kittakaṃ āyuppamāṇaṃ? Aṭṭha kappasahassāni.

Akaniṭṭhānaṃ devānaṃ kittakaṃ āyuppamāṇaṃ? Soḷasa kappasahassāni.

1028. Ākāsānañcāyatanūpagānaṃ devānaṃ kittakaṃ āyuppamāṇaṃ? Vīsati kappasahassāni.

Viññāṇañcāyatanūpagānaṃ devānaṃ kittakaṃ āyuppamāṇaṃ? Cattārīsa kappasahassāni.

Ākiñcaññāyatanūpagānaṃ devānaṃ kittakaṃ āyuppamāṇaṃ? Saṭṭhi kappasahassāni.

Nevasaññānāsaññāyatanūpagānaṃ devānaṃ kittakaṃ āyuppamāṇaṃ? Caturāsīti kappasahassānīti.



1025. 修下等的第二禅定后，投生到哪里? 修下等的第二禅定后，投生到少光天的天人。它们的寿命是多少? 是两个劫。
修中等的第二禅定后，投生到哪里? 修中等的第二禅定后，投生到无量光天的天人。它们的寿命是多少? 是四个劫。
修上等的第二禅定后，投生到哪里? 修上等的第二禅定后，投生到光音天的天人。它们的寿命是多少? 是八个劫。
1026. 修下等的第三禅定后，投生到哪里? 修下等的第三禅定后，投生到少净天的天人。它们的寿命是多少? 是十六个劫。
修中等的第三禅定后，投生到哪里? 修中等的第三禅定后，投生到无量净天的天人。它们的寿命是多少? 是三十二个劫。
修上等的第三禅定后，投生到哪里? 修上等的第三禅定后，投生到遍净天的天人。它们的寿命是多少? 是六十四个劫。
1027. 修第四禅定后，由于所缘的差异、作意的差异、欲的差异、愿望的差异、胜解的差异、精进的差异、智慧的差异，有的投生到无想天的天人，有的投生到广果天的天人，有的投生到无烦天的天人，有的投生到无热天的天人，有的投生到善现天的天人，有的投生到善见天的天人，有的投生到色究竟天的天人，有的投生到空无边处天的天人，有的投生到识无边处天的天人，有的投生到无所有处天的天人，有的投生到非想非非想处天的天人。
无想天和广果天的天人的寿命是多少? 是五百劫。
无烦天的天人的寿命是多少? 是一千劫。
无热天的天人的寿命是多少? 是两千劫。
善现天的天人的寿命是多少? 是四千劫。
善见天的天人的寿命是多少? 是八千劫。
色究竟天的天人的寿命是多少? 是一万六千劫。
1028. 空无边处天的天人的寿命是多少? 是两万劫。
识无边处天的天人的寿命是多少? 是四万劫。
无所有处天的天人的寿命是多少? 是六万劫。
非想非非想处天的天人的寿命是多少? 是八万四千劫。

1029. Ukkhittā puññatejena, kāmarūpagatiṃ gatā.

Bhavaggatampi [bhavaggaṃ vāpi (syā.)] sampattā, punāgacchanti [puna gacchanti (syā.)] duggatiṃ.

Tāva dīghāyukā sattā, cavanti āyusaṅkhayā;

Natthi koci bhavo nicco, iti vuttaṃ mahesinā.

Tasmā hi dhīrā nipakā, nipuṇā atthacintakā;

Jarāmaraṇamokkhāya, bhāventi maggamuttamaṃ.

Bhāvayitvā suciṃ maggaṃ, nibbānogadhagāminaṃ;

Sabbāsave pariññāya, parinibbanti anāsavāti.

7. Abhiññeyyādivāro

1030. Pañcannaṃ khandhānaṃ kati abhiññeyyā, kati pariññeyyā, kati pahātabbā, kati bhāvetabbā, kati sacchikātabbā, kati na pahātabbā, na bhāvetabbā, na sacchikātabbā…pe… sattannaṃ cittānaṃ kati abhiññeyyā, kati pariññeyyā, kati pahātabbā, kati bhāvetabbā, kati sacchikātabbā, kati na pahātabbā na bhāvetabbā na sacchikātabbā?



1029. 以福德力提升，前往欲界和色界。
即使到达有顶，再次回到恶趣。
  寿命如此长久，众生寿尽而死；
  没有永恒的有，这是大仙所说。

  因此智者谨慎，精细思考利益；
  为脱离老与死，修习最高圣道。

  修习清净圣道，趣向涅槃彼岸；
  遍知一切漏尽，无漏而般涅槃。
7. 应证知等品
1030. 五蕴中有多少应证知,有多少应遍知,有多少应断,有多少应修,有多少应作证,有多少不应断、不应修、不应作证……乃至……七心中有多少应证知,有多少应遍知,有多少应断,有多少应修,有多少应作证,有多少不应断、不应修、不应作证?

1031. Rūpakkhandho abhiññeyyo pariññeyyo na pahātabbo na bhāvetabbo na sacchikātabbo. Cattāro khandhā abhiññeyyā pariññeyyā, siyā pahātabbā, siyā bhāvetabbā, siyā sacchikātabbā, siyā na pahātabbā na bhāvetabbā na sacchikātabbā.

Dasāyatanā abhiññeyyā pariññeyyā na pahātabbā na bhāvetabbā na sacchikātabbā. Dve āyatanā abhiññeyyā pariññeyyā, siyā pahātabbā, siyā bhāvetabbā, siyā sacchikātabbā, siyā na pahātabbā na bhāvetabbā na sacchikātabbā.

Soḷasa dhātuyo abhiññeyyā pariññeyyā na pahātabbā na bhāvetabbā na sacchikātabbā. Dve dhātuyo abhiññeyyā pariññeyyā, siyā pahātabbā, siyā bhāvetabbā, siyā sacchikātabbā, siyā na pahātabbā na bhāvetabbā na sacchikātabbā.

Samudayasaccaṃ abhiññeyyaṃ pariññeyyaṃ pahātabbaṃ na bhāvetabbaṃ na sacchikātabbaṃ. Maggasaccaṃ abhiññeyyaṃ pariññeyyaṃ na pahātabbaṃ bhāvetabbaṃ na sacchikātabbaṃ . Nirodhasaccaṃ abhiññeyyaṃ pariññeyyaṃ na pahātabbaṃ na bhāvetabbaṃ sacchikātabbaṃ. Dukkhasaccaṃ abhiññeyyaṃ pariññeyyaṃ, siyā pahātabbaṃ, na bhāvetabbaṃ, na sacchikātabbaṃ, siyā na pahātabbaṃ.

Navindriyā abhiññeyyā pariññeyyā na pahātabbā na bhāvetabbā na sacchikātabbā. Domanassindriyaṃ abhiññeyyaṃ pariññeyyaṃ pahātabbaṃ na bhāvetabbaṃ na sacchikātabbaṃ. Anaññātaññassāmītindriyaṃ abhiññeyyaṃ pariññeyyaṃ na pahātabbaṃ bhāvetabbaṃ na sacchikātabbaṃ. Aññindriyaṃ abhiññeyyaṃ pariññeyyaṃ na pahātabbaṃ, siyā bhāvetabbaṃ, siyā sacchikātabbaṃ. Aññātāvindriyaṃ abhiññeyyaṃ pariññeyyaṃ na pahātabbaṃ na bhāvetabbaṃ sacchikātabbaṃ. Tīṇindriyā abhiññeyyā pariññeyyā na pahātabbā, siyā bhāvetabbā, siyā sacchikātabbā, siyā na bhāvetabbā, sacchikātabbā. Cha indriyā abhiññeyyā pariññeyyā, siyā pahātabbā, siyā bhāvetabbā, siyā sacchikātabbā, siyā na pahātabbā na bhāvetabbā na sacchikātabbā.

Tayo akusalahetū abhiññeyyā pariññeyyā pahātabbā na bhāvetabbā na sacchikātabbā. Tayo kusalahetū abhiññeyyā pariññeyyā na pahātabbā, siyā bhāvetabbā, na sacchikātabbā, siyā na bhāvetabbā. Tayo abyākatahetū abhiññeyyā pariññeyyā na pahātabbā na bhāvetabbā, siyā sacchikātabbā , siyā na sacchikātabbā.

Kabaḷīkāro āhāro abhiññeyyo pariññeyyo na pahātabbo na bhāvetabbo na sacchikātabbo. Tayo āhārā abhiññeyyā pariññeyyā, siyā pahātabbā, siyā bhāvetabbā, siyā sacchikātabbā, siyā na pahātabbā na bhāvetabbā na sacchikātabbā.

Cha phassā abhiññeyyā pariññeyyā na pahātabbā na bhāvetabbā na sacchikātabbā. Manoviññāṇadhātusamphasso abhiññeyyo pariññeyyo, siyā pahātabbo, siyā bhāvetabbo, siyā sacchikātabbo, siyā na pahātabbo na bhāvetabbo na sacchikātabbo.

Cha vedanā…pe… cha saññā… cha cetanā… cha cittā abhiññeyyā pariññeyyā na pahātabbā na bhāvetabbā na sacchikātabbā. Manoviññāṇadhātu abhiññeyyā pariññeyyā, siyā pahātabbā, siyā bhāvetabbā, siyā sacchikātabbā , siyā na pahātabbā na bhāvetabbā na sacchikātabbā.

8. Sārammaṇānārammaṇavāro

1032. Pañcannaṃ khandhānaṃ kati sārammaṇā, kati anārammaṇā…pe… sattannaṃ cittānaṃ kati sārammaṇā, kati anārammaṇā?



1031. 色蕴应证知、应遍知、不应断、不应修、不应作证。四蕴应证知、应遍知,或应断、或应修、或应作证,或不应断、不应修、不应作证。
十处应证知、应遍知、不应断、不应修、不应作证。两处应证知、应遍知,或应断、或应修、或应作证,或不应断、不应修、不应作证。
十六界应证知、应遍知、不应断、不应修、不应作证。两界应证知、应遍知,或应断、或应修、或应作证,或不应断、不应修、不应作证。
集谛应证知、应遍知、应断、不应修、不应作证。道谛应证知、应遍知、不应断、应修、不应作证。灭谛应证知、应遍知、不应断、不应修、应作证。苦谛应证知、应遍知,或应断、不应修、不应作证,或不应断。
九根应证知、应遍知、不应断、不应修、不应作证。忧根应证知、应遍知、应断、不应修、不应作证。未知当知根应证知、应遍知、不应断、应修、不应作证。已知根应证知、应遍知、不应断,或应修,或应作证。具知根应证知、应遍知、不应断、不应修、应作证。三根应证知、应遍知、不应断,或应修,或应作证,或不应修、应作证。六根应证知、应遍知,或应断、或应修、或应作证,或不应断、不应修、不应作证。
三不善因应证知、应遍知、应断、不应修、不应作证。三善因应证知、应遍知、不应断,或应修、不应作证,或不应修。三无记因应证知、应遍知、不应断、不应修,或应作证,或不应作证。
段食应证知、应遍知、不应断、不应修、不应作证。三食应证知、应遍知,或应断、或应修、或应作证,或不应断、不应修、不应作证。
六触应证知、应遍知、不应断、不应修、不应作证。意识界触应证知、应遍知,或应断、或应修、或应作证,或不应断、不应修、不应作证。
六受……六想……六思……六心应证知、应遍知、不应断、不应修、不应作证。意识界应证知、应遍知,或应断、或应修、或应作证,或不应断、不应修、不应作证。
8. 有所缘无所缘品
1032. 五蕴中有多少有所缘,有多少无所缘……乃至……七心中有多少有所缘,有多少无所缘?

1033. Rūpakkhandho anārammaṇo. Cattāro khandhā sārammaṇā.

Dasāyatanā anārammaṇā. Manāyatanaṃ sārammaṇaṃ. Dhammāyatanaṃ siyā sārammaṇaṃ, siyā anārammaṇaṃ.

Dasa dhātuyo anārammaṇā. Satta dhātuyo sārammaṇā. Dhammadhātu siyā sārammaṇā, siyā anārammaṇā.

Dve saccā sārammaṇā. Nirodhasaccaṃ anārammaṇaṃ. Dukkhasaccaṃ siyā sārammaṇaṃ, siyā anārammaṇaṃ.

Sattindriyā anārammaṇā. Cuddasindriyā sārammaṇā. Jīvitindriyaṃ siyā sārammaṇaṃ, siyā anārammaṇaṃ. Nava hetū sārammaṇā. Kabaḷīkāro āhāro anārammaṇo. Tayo āhārā sārammaṇā. Satta phassā… satta vedanā… satta saññā… satta cetanā… satta cittā sārammaṇā.

1034. Pañcannaṃ khandhānaṃ kati sārammaṇārammaṇā, kati anārammaṇārammaṇā…pe… sattannaṃ cittānaṃ kati sārammaṇārammaṇā, kati anārammaṇārammaṇā?

1035. Rūpakkhandho anārammaṇo. Cattāro khandhā siyā sārammaṇārammaṇā, siyā anārammaṇārammaṇā.

Dasāyatanā anārammaṇā. Manāyatanaṃ siyā sārammaṇārammaṇaṃ, siyā anārammaṇārammaṇaṃ. Dhammāyatanaṃ siyā sārammaṇārammaṇaṃ, siyā anārammaṇārammaṇaṃ, siyā anārammaṇaṃ.

Dasa dhātuyo anārammaṇā. Cha dhātuyo anārammaṇārammaṇā. Manoviññāṇadhātu siyā sārammaṇārammaṇā, siyā anārammaṇārammaṇā. Dhammadhātu siyā sārammaṇārammaṇā, siyā anārammaṇārammaṇā, siyā anārammaṇā.

Nirodhasaccaṃ anārammaṇaṃ. Maggasaccaṃ anārammaṇārammaṇaṃ. Samudayasaccaṃ siyā sārammaṇārammaṇaṃ, siyā anārammaṇārammaṇaṃ. Dukkhasaccaṃ siyā sārammaṇārammaṇaṃ, siyā anārammaṇārammaṇaṃ, siyā anārammaṇaṃ.

Sattindriyā anārammaṇā. Pañcindriyā anārammaṇārammaṇā. Navindriyā siyā sārammaṇārammaṇā, siyā anārammaṇārammaṇā. Jīvitindriyaṃ siyā sārammaṇārammaṇaṃ, siyā anārammaṇārammaṇaṃ, siyā anārammaṇaṃ.

Nava hetū siyā sārammaṇārammaṇā, siyā anārammaṇārammaṇā. Kabaḷīkāro āhāro anārammaṇo. Tayo āhārā siyā sārammaṇārammaṇā, siyā anārammaṇārammaṇā. Cha phassā anārammaṇārammaṇā . Manoviññāṇadhātusamphasso siyā sārammaṇārammaṇo siyā anārammaṇārammaṇo. Cha vedanā… cha saññā… cha cetanā… cha cittā anārammaṇārammaṇā. Manoviññāṇadhātu siyā sārammaṇārammaṇā, siyā anārammaṇārammaṇā.

9. Diṭṭhasutādidassanavāro

1036. Pañcannaṃ khandhānaṃ kati diṭṭhā, kati sutā, kati mutā, kati viññātā, kati na diṭṭhā na sutā na mutā na viññātā…pe… sattannaṃ cittānaṃ kati diṭṭhā, kati sutā, kati mutā, kati viññātā, kati na diṭṭhā na sutā na mutā na viññātā?



1033. 色蕴是无所缘的。四蕴是有所缘的。
  十处是无所缘的。意识处是有所缘的。法处或是有所缘，或是无所缘。

  十六界是无所缘的。七界是有所缘的。法界或是有所缘，或是无所缘。

  两个真理是有所缘的。灭谛是无所缘的。苦谛或是有所缘，或是无所缘。

  七根是无所缘的。十四根是有所缘的。生命根或是有所缘，或是无所缘。九因是有所缘的。段食是无所缘的。三种食是有所缘的。七触……七受……七想……七思……七心是有所缘的。
1034. 五蕴中有多少是有所缘的，有多少是无所缘的……乃至……七心中有多少是有所缘的，有多少是无所缘的？
1035. 色蕴是无所缘的。四蕴或是有所缘，或是无所缘。
  十处是无所缘的。意识处或是有所缘，或是无所缘。法处或是有所缘，或是无所缘，或是无所缘。

  十个界是无所缘的。六个界是有所缘的。意识界或是有所缘，或是无所缘。法界或是有所缘，或是无所缘，或是无所缘。

  灭谛是无所缘的。道谛是无所缘的。集谛或是有所缘，或是无所缘。苦谛或是有所缘，或是无所缘，或是无所缘。

  七根是无所缘的。五根是无所缘的。九根或是有所缘，或是无所缘。生命根或是有所缘，或是无所缘，或是无所缘。

  九因或是有所缘，或是无所缘。段食是无所缘的。三种食或是有所缘，或是无所缘。六触是无所缘的。意识界触或是有所缘，或是无所缘。六受……六想……六思……六心是无所缘的。意识界或是有所缘，或是无所缘。
9. 见闻知等品
1036. 五蕴中有多少是见的，有多少是闻的，有多少是知的，有多少是觉知的，有多少不是见、不是闻、不是知、不是觉知……乃至……七心中有多少是见的，有多少是闻的，有多少是知的，有多少是觉知的，有多少不是见、不是闻、不是知、不是觉知?

1037. Rūpakkhandho siyā diṭṭho, siyā suto, siyā muto, siyā viññāto, siyā na diṭṭho na suto na muto, viññāto. Cattāro khandhā na diṭṭhā na sutā na mutā, viññātā.

Rūpāyatanaṃ diṭṭhaṃ, na sutaṃ na mutaṃ, viññātaṃ. Saddāyatanaṃ na diṭṭhaṃ, sutaṃ, na mutaṃ, viññātaṃ. Gandhāyatanaṃ… rasāyatanaṃ… phoṭṭhabbāyatanaṃ na diṭṭhaṃ na sutaṃ, mutaṃ, viññātaṃ. Sattāyatanā na diṭṭhā na sutā na mutā, viññātā.

Rūpadhātu diṭṭhā, na sutā na mutā, viññātā. Saddadhātu na diṭṭhā, sutā, na mutā, viññātā. Gandhadhātu… rasadhātu… phoṭṭhabbadhātu na diṭṭhā na sutā, mutā, viññātā. Terasa dhātuyo na diṭṭhā na sutā na mutā, viññātā.

Tīṇi saccāni na diṭṭhā na sutā na mutā, viññātā. Dukkhasaccaṃ siyā diṭṭhaṃ, siyā sutaṃ, siyā mutaṃ, siyā viññātaṃ, siyā na diṭṭhaṃ na sutaṃ na mutaṃ, viññātaṃ.

Bāvīsatindriyā na diṭṭhā na sutā na mutā, viññātā. Nava hetū na diṭṭhā na sutā na mutā, viññātā. Cattāro āhārā na diṭṭhā na sutā na mutā, viññātā. Satta phassā na diṭṭhā na sutā na mutā, viññātā. Satta vedanā… satta saññā… satta cetanā… satta cittā na diṭṭhā na sutā na mutā, viññātā.

10. Tikādidassanavāro

1. Kusalattikaṃ

1038. Pañcannaṃ khandhānaṃ kati kusalā, kati akusalā, kati abyākatā…pe… sattannaṃ cittānaṃ kati kusalā, kati akusalā, kati abyākatā?

Rūpakkhandho abyākato. Cattāro khandhā siyā kusalā, siyā akusalā, siyā abyākatā. Dasāyatanā abyākatā. Dvāyatanā siyā kusalā, siyā akusalā, siyā abyākatā. Soḷasa dhātuyo abyākatā. Dve dhātuyo siyā kusalā, siyā akusalā, siyā abyākatā. Samudayasaccaṃ akusalaṃ. Maggasaccaṃ kusalaṃ. Nirodhasaccaṃ abyākataṃ. Dukkhasaccaṃ siyā kusalaṃ, siyā akusalaṃ, siyā abyākataṃ.

Dasindriyā abyākatā. Domanassindriyaṃ akusalaṃ. Anaññātaññassāmītindriyaṃ kusalaṃ. Cattārindriyā siyā kusalā, siyā abyākatā. Cha indriyā siyā kusalā, siyā akusalā, siyā abyākatā.

Tayo kusalahetū kusalā. Tayo akusalahetū akusalā. Tayo abyākatahetū abyākatā. Kabaḷīkāro āhāro abyākato. Tayo āhārā siyā kusalā, siyā akusalā, siyā abyākatā. Cha phassā abyākatā. Manoviññāṇadhātusamphasso siyā kusalo, siyā akusalo, siyā abyākato. Cha vedanā… cha saññā… cha cetanā… cha cittā abyākatā. Manoviññāṇadhātu siyā kusalā, siyā akusalā, siyā abyākatā.

2. Vedanātikaṃ



1037. 色蕴或是见的,或是闻的,或是知的,或是觉知的,或不是见、不是闻、不是知,而是觉知的。四蕴不是见、不是闻、不是知,而是觉知的。
色处是见的,不是闻的、不是知的,而是觉知的。声处不是见的,是闻的,不是知的,而是觉知的。香处……味处……触处不是见的、不是闻的,是知的,而是觉知的。七处不是见的、不是闻的、不是知的,而是觉知的。
色界是见的,不是闻的、不是知的,而是觉知的。声界不是见的,是闻的,不是知的,而是觉知的。香界……味界……触界不是见的、不是闻的,是知的,而是觉知的。十三界不是见的、不是闻的、不是知的,而是觉知的。
三谛不是见的、不是闻的、不是知的,而是觉知的。苦谛或是见的,或是闻的,或是知的,或是觉知的,或不是见的、不是闻的、不是知的,而是觉知的。
二十二根不是见的、不是闻的、不是知的,而是觉知的。九因不是见的、不是闻的、不是知的,而是觉知的。四食不是见的、不是闻的、不是知的,而是觉知的。七触不是见的、不是闻的、不是知的,而是觉知的。七受……七想……七思……七心不是见的、不是闻的、不是知的,而是觉知的。
10. 三法等品
1. 善三法
1038. 五蕴中有多少是善的,有多少是不善的,有多少是无记的……乃至……七心中有多少是善的,有多少是不善的,有多少是无记的?
色蕴是无记的。四蕴或是善的,或是不善的,或是无记的。十处是无记的。两处或是善的,或是不善的,或是无记的。十六界是无记的。两界或是善的,或是不善的,或是无记的。集谛是不善的。道谛是善的。灭谛是无记的。苦谛或是善的,或是不善的,或是无记的。
十根是无记的。忧根是不善的。未知当知根是善的。四根或是善的,或是无记的。六根或是善的,或是不善的,或是无记的。
三善因是善的。三不善因是不善的。三无记因是无记的。段食是无记的。三食或是善的,或是不善的,或是无记的。六触是无记的。意识界触或是善的,或是不善的,或是无记的。六受……六想……六思……六心是无记的。意识界或是善的,或是不善的,或是无记的。
2. 受三法

1039. Pañcannaṃ khandhānaṃ kati sukhāya vedanāya sampayuttā, kati dukkhāya vedanāya sampayuttā, kati adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā…pe… sattannaṃ cittānaṃ kati sukhāya vedanāya sampayuttā, kati dukkhāya vedanāya sampayuttā, kati adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā?

Dve khandhā na vattabbā sukhāya vedanāya sampayuttātipi, dukkhāya vedanāya sampayuttātipi, adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttātipi. Tayo khandhā siyā sukhāya vedanāya sampayuttā, siyā dukkhāya vedanāya sampayuttā, siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā.

Dasāyatanā na vattabbā sukhāya vedanāya sampayuttātipi, dukkhāya vedanāya sampayuttātipi, adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttātipi. Manāyatanaṃ siyā sukhāya vedanāya sampayuttaṃ, siyā dukkhāya vedanāya sampayuttaṃ, siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ. Dhammāyatanaṃ siyā sukhāya vedanāya sampayuttaṃ, siyā dukkhāya vedanāya sampayuttaṃ, siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ, siyā na vattabbaṃ sukhāya vedanāya sampayuttantipi, dukkhāya vedanāya sampayuttantipi, adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttantipi.

Dasa dhātuyo na vattabbā sukhāya vedanāya sampayuttātipi, dukkhāya vedanāya sampayuttātipi, adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttātipi. Pañca dhātuyo adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā, kāyaviññāṇadhātu siyā sukhāya vedanāya sampayuttā, siyā dukkhāya vedanāya sampayuttā. Manoviññāṇadhātu siyā sukhāya vedanāya sampayuttā, siyā dukkhāya vedanāya sampayuttā, siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā. Dhammadhātu siyā sukhāya vedanāya sampayuttā, siyā dukkhāya vedanāya sampayuttā, siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā, siyā na vattabbā sukhāya vedanāya sampayuttātipi, dukkhāya vedanāya sampayuttātipi, adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttātipi.

Dve saccā siyā sukhāya vedanāya sampayuttā, siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā. Nirodhasaccaṃ na vattabbaṃ sukhāya vedanāya sampayuttantipi, dukkhāya vedanāya sampayuttantipi, adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttantipi. Dukkhasaccaṃ siyā sukhāya vedanāya sampayuttaṃ, siyā dukkhāya vedanāya sampayuttaṃ, siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ, siyā na vattabbaṃ sukhāya vedanāya sampayuttantipi, dukkhāya vedanāya sampayuttantipi, adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttantipi.

Dvādasindriyā na vattabbā sukhāya vedanāya sampayuttātipi, dukkhāya vedanāya sampayuttātipi, adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttātipi. Cha indriyā siyā sukhāya vedanāya sampayuttā, siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā. Tīṇindriyā siyā sukhāya vedanāya sampayuttā, siyā dukkhāya vedanāya sampayuttā , siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā. Jīvitindriyaṃ siyā sukhāya vedanāya sampayuttaṃ, siyā dukkhāya vedanāya sampayuttaṃ, siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ, siyā na vattabbaṃ sukhāya vedanāya sampayuttantipi, dukkhāya vedanāya sampayuttantipi, adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttantipi.


1039. 五蕴中有多少与快乐的感觉相应，有多少与痛苦的感觉相应，有多少与不痛苦不快乐的感觉相应……乃至……七心中有多少与快乐的感觉相应，有多少与痛苦的感觉相应，有多少与不痛苦不快乐的感觉相应？
  两蕴并不应与快乐的感觉相应，也不应与痛苦的感觉相应，也不应与不痛苦不快乐的感觉相应。三蕴或应与快乐的感觉相应，或应与痛苦的感觉相应，或应与不痛苦不快乐的感觉相应。

  十处并不应与快乐的感觉相应，也不应与痛苦的感觉相应，也不应与不痛苦不快乐的感觉相应。意识处或应与快乐的感觉相应，或应与痛苦的感觉相应，或应与不痛苦不快乐的感觉相应。法处或应与快乐的感觉相应，或应与痛苦的感觉相应，或应与不痛苦不快乐的感觉相应，或不应与快乐的感觉相应，也不应与痛苦的感觉相应，也不应与不痛苦不快乐的感觉相应。

  十六界并不应与快乐的感觉相应，也不应与痛苦的感觉相应，也不应与不痛苦不快乐的感觉相应。五个界与不痛苦不快乐的感觉相应，身体意识界或应与快乐的感觉相应，或应与痛苦的感觉相应。意识界或应与快乐的感觉相应，或应与痛苦的感觉相应，或应与不痛苦不快乐的感觉相应。法界或应与快乐的感觉相应，或应与痛苦的感觉相应，或应与不痛苦不快乐的感觉相应，或不应与快乐的感觉相应，也不应与痛苦的感觉相应，也不应与不痛苦不快乐的感觉相应。

  两个真理或应与快乐的感觉相应，或应与不痛苦不快乐的感觉相应。灭谛并不应与快乐的感觉相应，也不应与痛苦的感觉相应，也不应与不痛苦不快乐的感觉相应。苦谛或应与快乐的感觉相应，或应与痛苦的感觉相应，或应与不痛苦不快乐的感觉相应，或不应与快乐的感觉相应，也不应与痛苦的感觉相应，也不应与不痛苦不快乐的感觉相应。

  十二根并不应与快乐的感觉相应，也不应与痛苦的感觉相应，也不应与不痛苦不快乐的感觉相应。六根或应与快乐的感觉相应，或应与不痛苦不快乐的感觉相应。三根或应与快乐的感觉相应，或应与痛苦的感觉相应，或应与不痛苦不快乐的感觉相应。生命根或应与快乐的感觉相应，或应与痛苦的感觉相应，或应与不痛苦不快乐的感觉相应，或不应与快乐的感觉相应，也不应与痛苦的感觉相应，也不应与不痛苦不快乐的感觉相应。


Doso akusalahetu dukkhāya vedanāya sampayutto. Satta hetū siyā sukhāya vedanāya sampayuttā, siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā. Moho akusalahetu siyā sukhāya vedanāya sampayutto, siyā dukkhāya vedanāya sampayutto, siyā dukkhamasukhāya vedanāya sampayutto.

Kabaḷīkāro āhāro na vattabbo sukhāya vedanāya sampayuttoti pi, dukkhāya vedanāya sampayuttotipi, adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttotipi. Tayo āhārā siyā sukhāya vedanāya sampayuttā, siyā dukkhāya vedanāya sampayuttā, siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā.

Pañca phassā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā. Kāyaviññāṇadhātusamphasso siyā sukhāya vedanāya sampayutto, siyā dukkhāya vedanāya sampayutto. Manoviññāṇadhātusamphasso siyā sukhāya vedanāya sampayutto, siyā dukkhāya vedanāya sampayutto, siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto.

Satta vedanā na vattabbā sukhāya vedanāya sampayuttātipi, dukkhāya vedanāya sampayuttātipi, adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttātipi. Pañca saññā… pañca cetanā… pañca cittā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā, kāyaviññāṇadhātu siyā sukhāya vedanāya sampayuttā, siyā dukkhāya vedanāya sampayuttā. Manoviññāṇadhātu siyā sukhāya vedanāya sampayuttā, siyā dukkhāya vedanāya sampayuttā, siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā.

3. Vipākattikaṃ

1040. Pañcannaṃ khandhānaṃ kati vipākā, kati vipākadhammadhammā, kati nevavipākanavipākadhammadhammā…pe… sattannaṃ cittānaṃ kati vipākā, kati vipākadhammadhammā, kati nevavipākanavipākadhammadhammā?

Rūpakkhandho nevavipākanavipākadhammadhammo. Cattāro khandhā siyā vipākā, siyā vipākadhammadhammā, siyā nevavipākanavipākadhammadhammā.

Dasāyatanā nevavipākanavipākadhammadhammā. Dvāyatanā siyā vipākā, siyā vipākadhammadhammā, siyā nevavipākanavipākadhammadhammā.

Dasa dhātuyo nevavipākanavipākadhammadhammā. Pañca dhātuyo vipākā. Manodhātu siyā vipākā, siyā nevavipākanavipākadhammadhammā. Dve dhātuyo siyā vipākā siyā vipākadhammadhammā, siyā nevavipākanavipākadhammadhammā.

Dve saccā vipākadhammadhammā. Nirodhasaccaṃ nevavipākanavipākadhammadhammaṃ. Dukkhasaccaṃ siyā vipākaṃ, siyā vipākadhammadhammaṃ, siyā nevavipākanavipākadhammadhammaṃ.

Sattindriyā nevavipākanavipākadhammadhammā. Tīṇindriyā vipākā. Dvindriyā vipākadhammadhammā. Aññindriyaṃ siyā vipākaṃ, siyā vipākadhammadhammaṃ. Navindriyā siyā vipākā, siyā vipākadhammadhammā, siyā nevavipākanavipākadhammadhammā.

Cha hetū vipākadhammadhammā. Tayo abyākatahetū siyā vipākā, siyā nevavipākanavipākadhammadhammā.

Kabaḷīkāro āhāro nevavipākanavipākadhammadhammo. Tayo āhārā siyā vipākā, siyā vipākadhammadhammā, siyā nevavipākanavipākadhammadhammā. Pañca phassā vipākā. Manodhātusamphasso siyā vipāko, siyā nevavipākanavipākadhammadhammo. Manoviññāṇadhātusamphasso siyā vipāko, siyā vipākadhammadhammo, siyā nevavipākanavipākadhammadhammo. Pañca vedanā… pañca saññā… pañca cetanā… pañca cittā vipākā. Manodhātu siyā vipākā, siyā nevavipākanavipākadhammadhammā. Manoviññāṇadhātu siyā vipākā, siyā vipākadhammadhammā, siyā nevavipākanavipākadhammadhammā.

4. Upādinnattikaṃ



瞋恚这个不善因与痛苦的感觉相应。七个因或与快乐的感觉相应,或与不痛不乐的感觉相应。痴这个不善因或与快乐的感觉相应,或与痛苦的感觉相应,或与不痛不乐的感觉相应。
段食不应说与快乐的感觉相应,也不应说与痛苦的感觉相应,也不应说与不痛不乐的感觉相应。三种食或与快乐的感觉相应,或与痛苦的感觉相应,或与不痛不乐的感觉相应。
五种触与不痛不乐的感觉相应。身识界触或与快乐的感觉相应,或与痛苦的感觉相应。意识界触或与快乐的感觉相应,或与痛苦的感觉相应,或与不痛不乐的感觉相应。
七种受不应说与快乐的感觉相应,也不应说与痛苦的感觉相应,也不应说与不痛不乐的感觉相应。五种想……五种思……五种心与不痛不乐的感觉相应,身识界或与快乐的感觉相应,或与痛苦的感觉相应。意识界或与快乐的感觉相应,或与痛苦的感觉相应,或与不痛不乐的感觉相应。
3. 异熟三法
1040. 五蕴中有多少是异熟,有多少是异熟法,有多少非异熟非异熟法……乃至……七心中有多少是异熟,有多少是异熟法,有多少非异熟非异熟法?
色蕴是非异熟非异熟法。四蕴或是异熟,或是异熟法,或是非异熟非异熟法。
十处是非异熟非异熟法。两处或是异熟,或是异熟法,或是非异熟非异熟法。
十界是非异熟非异熟法。五界是异熟。意界或是异熟,或是非异熟非异熟法。两界或是异熟或是异熟法,或是非异熟非异熟法。
两个真理是异熟法。灭谛是非异熟非异熟法。苦谛或是异熟,或是异熟法,或是非异熟非异熟法。
七根是非异熟非异熟法。三根是异熟。两根是异熟法。已知根或是异熟,或是异熟法。九根或是异熟,或是异熟法,或是非异熟非异熟法。
六因是异熟法。三无记因或是异熟,或是非异熟非异熟法。
段食是非异熟非异熟法。三种食或是异熟,或是异熟法,或是非异熟非异熟法。五种触是异熟。意界触或是异熟,或是非异熟非异熟法。意识界触或是异熟,或是异熟法,或是非异熟非异熟法。五种受……五种想……五种思……五种心是异熟。意界或是异熟,或是非异熟非异熟法。意识界或是异熟,或是异熟法,或是非异熟非异熟法。
4. 执取三法

1041. Pañcannaṃ khandhānaṃ kati upādinnupādāniyā, kati anupādinnupādāniyā, kati anupādinnaanupādāniyā…pe… sattannaṃ cittānaṃ kati upādinnupādāniyā, kati anupādinnupādāniyā, kati anupādinnaanupādāniyā?

Rūpakkhandho siyā upādinnupādāniyo, siyā anupādinnupādāniyo 4. Cattāro khandhā siyā upādinnupādāniyā, siyā anupādinnupādāniyā, siyā anupādinnaanupādāniyā.

Pañcāyatanā upādinnupādāniyā. Saddāyatanaṃ anupādinnupādāniyaṃ. Cattāro āyatanā siyā upādinnupādāniyā, siyā anupādinnupādāniyā. Dvāyatanā siyā upādinnupādāniyā, siyā anupādinnupādāniyā, siyā anupādinnaanupādāniyā.

Dasa dhātuyo upādinnupādāniyā. Saddadhātu anupādinnupādāniyā. Pañca dhātuyo siyā upādinnupādāniyā, siyā anupādinnupādāniyā. Dve dhātuyo siyā upādinnupādāniyā, siyā anupādinnupādāniyā, siyā anupādinnaanupādāniyā.

Samudayasaccaṃ anupādinnupādāniyaṃ. Dve saccā anupādinnaanupādāniyā. Dukkhasaccaṃ siyā upādinnupādāniyaṃ, siyā anupādinnupādāniyaṃ.

Navindriyā upādinnupādāniyā. Domanassindriyaṃ anupādinnupādāniyaṃ. Tīṇindriyā anupādinnaanupādāniyā. Navindriyā siyā upādinnupādāniyā, siyā anupādinnupādāniyā, siyā anupādinnaanupādāniyā. Tayo akusalahetū anupādinnupādāniyā. Tayo kusalahetū siyā anupādinnupādāniyā, siyā anupādinnaanupādāniyā. Tayo abyākatahetū siyā upādinnupādāniyā, siyā anupādinnupādāniyā, siyā anupādinnaanupādāniyā.

Kabaḷīkāro āhāro siyā upādinnupādāniyo, siyā anupādinnupādāniyo. Tayo āhārā siyā upādinnupādāniyā, siyā anupādinnupādāniyā, siyā anupādinnaanupādāniyā .

Pañca phassā upādinnupādāniyā. Manodhātusamphasso siyā upādinnupādāniyo, siyā anupādinnupādāniyo. Manoviññāṇadhātusamphasso siyā upādinnupādāniyo, siyā anupādinnupādāniyo, siyā anupādinnaanupādāniyo. Pañca vedanā… pañca saññā… pañca cetanā… pañca cittā upādinnupādāniyā. Manodhātu siyā upādinnupādāniyā, siyā anupādinnupādāniyā. Manoviññāṇadhātu siyā upādinnupādāniyā, siyā anupādinnupādāniyā, siyā anupādinnaanupādāniyā.

5. Vitakkattikaṃ



1041. 五蕴中有多少是已执取而可执取的,有多少是未执取而可执取的,有多少是未执取而不可执取的……乃至……七心中有多少是已执取而可执取的,有多少是未执取而可执取的,有多少是未执取而不可执取的?
色蕴或是已执取而可执取的,或是未执取而可执取的。四蕴或是已执取而可执取的,或是未执取而可执取的,或是未执取而不可执取的。
五处是已执取而可执取的。声处是未执取而可执取的。四处或是已执取而可执取的,或是未执取而可执取的。两处或是已执取而可执取的,或是未执取而可执取的,或是未执取而不可执取的。
十界是已执取而可执取的。声界是未执取而可执取的。五界或是已执取而可执取的,或是未执取而可执取的。两界或是已执取而可执取的,或是未执取而可执取的,或是未执取而不可执取的。
集谛是未执取而可执取的。两个真理是未执取而不可执取的。苦谛或是已执取而可执取的,或是未执取而可执取的。
九根是已执取而可执取的。忧根是未执取而可执取的。三根是未执取而不可执取的。九根或是已执取而可执取的,或是未执取而可执取的,或是未执取而不可执取的。三不善因是未执取而可执取的。三善因或是未执取而可执取的,或是未执取而不可执取的。三无记因或是已执取而可执取的,或是未执取而可执取的,或是未执取而不可执取的。
段食或是已执取而可执取的,或是未执取而可执取的。三种食或是已执取而可执取的,或是未执取而可执取的,或是未执取而不可执取的。
五种触是已执取而可执取的。意界触或是已执取而可执取的,或是未执取而可执取的。意识界触或是已执取而可执取的,或是未执取而可执取的,或是未执取而不可执取的。五种受……五种想……五种思……五种心是已执取而可执取的。意界或是已执取而可执取的,或是未执取而可执取的。意识界或是已执取而可执取的,或是未执取而可执取的,或是未执取而不可执取的。
5. 寻三法

1042. Pañcannaṃ khandhānaṃ kati savitakkasavicārā, kati avitakkavicāramattā, kati avitakkaavicārā…pe… sattannaṃ cittānaṃ kati savitakkasavicārā, kati avitakkavicāramattā, kati avitakkaavicārā?

Rūpakkhandho avitakkaavicāro. Tayo khandhā siyā savitakkasavicārā, siyā avitakkavicāramattā, siyā avitakkaavicārā. Saṅkhārakkhandho siyā savitakkasavicāro, siyā avitakkavicāramatto, siyā avitakkaavicāro siyā na vattabbo savitakkasavicārotipi , avitakkavicāramattotipi, avitakkaavicārotipi.

Dasāyatanā avitakkaavicārā. Manāyatanaṃ siyā savitakkasavicāraṃ, siyā avitakkavicāramattaṃ, siyā avitakkaavicāraṃ. Dhammāyatanaṃ siyā savitakkasavicāraṃ, siyā avitakkavicāramattaṃ, siyā avitakkaavicāraṃ, siyā na vattabbaṃ savitakkasavicārantipi, avitakkavicāramattantipi, avitakkaavicārantipi.

Pannarasa dhātuyo avitakkaavicārā. Manodhātu savitakkasavicārā. Manoviññāṇadhātu siyā savitakkasavicārā, siyā avitakkavicāramattā, siyā avitakkaavicārā. Dhammadhātu siyā savitakkasavicārā, siyā avitakkavicāramattā, siyā avitakkaavicārā, siyā na vattabbā savitakkasavicārātipi, avitakkavicāramattātipi, avitakkaavicārātipi.

Samudayasaccaṃ savitakkasavicāraṃ. Nirodhasaccaṃ avitakkaavicāraṃ. Maggasaccaṃ siyā savitakkasavicāraṃ, siyā avitakkavicāramattaṃ, siyā avitakkaavicāraṃ. Dukkhasaccaṃ siyā savitakkasavicāraṃ, siyā avitakkavicāramattaṃ, siyā avitakkaavicāraṃ, siyā na vattabbaṃ savitakkasavicārantipi, avitakkavicāramattantipi, avitakkaavicārantipi.

Navindriyā avitakkaavicārā. Domanassindriyaṃ savitakkasavicāraṃ. Upekkhindriyaṃ siyā savitakkasavicāraṃ, siyā avitakkaavicāraṃ. Ekādasindriyā siyā savitakkasavicārā, siyā avitakkavicāramattā, siyā avitakkaavicārā.

Tayo akusalahetū savitakkasavicārā. Cha hetū siyā savitakkasavicārā, siyā avitakkavicāramattā, siyā avitakkaavicārā. Kabaḷīkāro āhāro avitakkaavicāro. Tayo āhārā siyā savitakkasavicārā, siyā avitakkavicāramattā, siyā avitakkaavicārā. Pañca phassā avitakkaavicārā. Manodhātusamphasso savitakkasavicāro. Manoviññāṇadhātusamphasso siyā savitakkasavicāro, siyā avitakkavicāramatto, siyā avitakkaavicāro. Pañca vedanā… pañca saññā… pañca cetanā… pañca cittā avitakkaavicārā manodhātu savitakkasavicārā , manoviññāṇadhātu siyā savitakkasavicārā, siyā avitakkavicāramattā, siyā avitakkaavicārā.

(1) Rūpadukaṃ

1043. Pañcannaṃ khandhānaṃ kati rūpā, kati arūpā…pe… sattannaṃ cittānaṃ kati rūpā, kati arūpā?

Rūpakkhandho rūpaṃ. Cattāro khandhā arūpā. Dasāyatanā rūpā. Manāyatanaṃ arūpaṃ. Dhammāyatanaṃ siyā rūpaṃ, siyā arūpaṃ. Dasa dhātuyo rūpā. Satta dhātuyo arūpā. Dhammadhātu siyā rūpā, siyā arūpā. Tīṇi saccāni arūpā. Dukkhasaccaṃ siyā rūpaṃ, siyā arūpaṃ. Sattindriyā rūpā. Cuddasindriyā arūpā. Jīvitindriyaṃ siyā rūpaṃ, siyā arūpaṃ. Nava hetū arūpā. Kabaḷīkāro āhāro rūpaṃ. Tayo āhārā arūpā. Satta phassā arūpā. Satta vedanā… satta saññā… satta cetanā satta cittā arūpā.

(2) Lokiyadukaṃ



1042. 五蕴中有多少是有寻有伺的,有多少是无寻唯伺的,有多少是无寻无伺的……乃至……七心中有多少是有寻有伺的,有多少是无寻唯伺的,有多少是无寻无伺的?
色蕴是无寻无伺的。三蕴或是有寻有伺的,或是无寻唯伺的,或是无寻无伺的。行蕴或是有寻有伺的,或是无寻唯伺的,或是无寻无伺的,或不应说是有寻有伺的,也不应说是无寻唯伺的,也不应说是无寻无伺的。
十处是无寻无伺的。意处或是有寻有伺的,或是无寻唯伺的,或是无寻无伺的。法处或是有寻有伺的,或是无寻唯伺的,或是无寻无伺的,或不应说是有寻有伺的,也不应说是无寻唯伺的,也不应说是无寻无伺的。
十五界是无寻无伺的。意界是有寻有伺的。意识界或是有寻有伺的,或是无寻唯伺的,或是无寻无伺的。法界或是有寻有伺的,或是无寻唯伺的,或是无寻无伺的,或不应说是有寻有伺的,也不应说是无寻唯伺的,也不应说是无寻无伺的。
集谛是有寻有伺的。灭谛是无寻无伺的。道谛或是有寻有伺的,或是无寻唯伺的,或是无寻无伺的。苦谛或是有寻有伺的,或是无寻唯伺的,或是无寻无伺的,或不应说是有寻有伺的,也不应说是无寻唯伺的,也不应说是无寻无伺的。
九根是无寻无伺的。忧根是有寻有伺的。舍根或是有寻有伺的,或是无寻无伺的。十一根或是有寻有伺的,或是无寻唯伺的,或是无寻无伺的。
三不善因是有寻有伺的。六因或是有寻有伺的,或是无寻唯伺的,或是无寻无伺的。段食是无寻无伺的。三种食或是有寻有伺的,或是无寻唯伺的,或是无寻无伺的。五种触是无寻无伺的。意界触是有寻有伺的。意识界触或是有寻有伺的,或是无寻唯伺的,或是无寻无伺的。五种受……五种想……五种思……五种心是无寻无伺的。意界是有寻有伺的,意识界或是有寻有伺的,或是无寻唯伺的,或是无寻无伺的。
(1) 色二法
1043. 五蕴中有多少是色,有多少是非色……乃至……七心中有多少是色,有多少是非色?
色蕴是色。四蕴是非色。十处是色。意处是非色。法处或是色,或是非色。十界是色。七界是非色。法界或是色,或是非色。三谛是非色。苦谛或是色,或是非色。七根是色。十四根是非色。命根或是色,或是非色。九因是非色。段食是色。三种食是非色。七种触是非色。七种受……七种想……七种思……七种心是非色。
(2) 世间二法

1044. Pañcannaṃ khandhānaṃ kati lokiyā, kati lokuttarā? Dvādasannaṃ āyatanānaṃ kati lokiyā, kati lokuttarā? Aṭṭhārasannaṃ dhātūnaṃ kati lokiyā, kati lokuttarā? Catunnaṃ saccānaṃ kati lokiyā, kati lokuttarā…pe… sattannaṃ cittānaṃ kati lokiyā, kati lokuttarā?

Rūpakkhandho lokiyo. Cattāro khandhā siyā lokiyā, siyā lokuttarā. Dasāyatanā lokiyā . Dve āyatanā siyā lokiyā , siyā lokuttarā. Soḷasa dhātuyo lokiyā. Dve dhātuyo siyā lokiyā, siyā lokuttarā. Dve saccā lokiyā. Dve saccā lokuttarā.

Dasindriyā lokiyā. Tīṇindriyā lokuttarā. Navindriyā siyā lokiyā, siyā lokuttarā. Tayo akusalahetū lokiyā. Cha hetū siyā lokiyā, siyā lokuttarā. Kabaḷīkāro āhāro lokiyo. Tayo āhārā siyā lokiyā, siyā lokuttarā . Cha phassā lokiyā. Manoviññāṇadhātusamphasso siyā lokiyo, siyā lokuttaro. Cha vedanā lokiyā. Manoviññāṇadhātusamphassajā vedanā siyā lokiyā, siyā lokuttarā. Cha saññā lokiyā. Manoviññāṇadhātusamphassajā saññā siyā lokiyā, siyā lokuttarā. Cha cetanā lokiyā. Manoviññāṇadhātusamphassajā cetanā siyā lokiyā, siyā lokuttarā. Cha cittā lokiyā. Manoviññāṇadhātu siyā lokiyā, siyā lokuttarāti.

Abhiññā dve sārammaṇā, diṭṭhā kusalavedanā;

Vipākā ca upādinnā, vitakkaṃ rūpalokiyāti.

Dhammahadayavibhaṅgo niṭṭhito.


1044. 五蕴中有多少是世间的,有多少是出世间的? 十二处中有多少是世间的,有多少是出世间的? 十八界中有多少是世间的,有多少是出世间的? 四谛中有多少是世间的,有多少是出世间的……乃至……七心中有多少是世间的,有多少是出世间的?
色蕴是世间的。四蕴或是世间的,或是出世间的。十处是世间的。两处或是世间的,或是出世间的。十六界是世间的。两界或是世间的,或是出世间的。两真理是世间的。两真理是出世间的。
十根是世间的。三根是出世间的。九根或是世间的,或是出世间的。三不善因是世间的。六因或是世间的,或是出世间的。段食是世间的。三种食或是世间的,或是出世间的。六种触是世间的。意识界触或是世间的,或是出世间的。六种受是世间的。意识界触所生的受或是世间的,或是出世间的。六种想是世间的。意识界触所生的想或是世间的,或是出世间的。六种思是世间的。意识界触所生的思或是世间的,或是出世间的。六种心是世间的。意识界或是世间的,或是出世间的。
有二种超凡的智慧,见到善受;
异熟的果报,思维是色世间的。
法心的分解已完成。


Vibhaṅgapakaraṇaṃ niṭṭhitaṃ.

分解法已完成。

